Pēc paskaidrojumu saņemšanas NRTVP lems par Tjarves disciplināru sodīšanu. Rubenis atzina, ka šāds sods var nozīmēt gan aizrādījumu, gan brīdinājumu, gan atlaišanu no darba, tomēr norādīja, ka pie jautājuma par darba līguma laušanu ar Tjarvi padome pagaidām neatgriezīsies.
NRTVP priekšsēdētājs uzskata, ka nav jēgas mainīt televīzijas vadību, iekams nav kārtīgi izpētīti radušos problēmu cēloņi, turklāt "televīzijas cilvēki ir noguruši no vadības maiņas".
Padome arī vienojās, ka steidzami jāveic LTV darba finansiālā analīze un audits. Rubenis informēja, ka LTV steidzami "jāievieš kārtīgs menedžments, kurš šobrīd pieklibo".
Atzīstot, ka LTV finansējums ir pārāk mazs, Rubenis uzsvēra, ka pagaidām papildu līdzekļu piešķiršana LTV nav plānota, tāpat neesot pieļaujama arī nacionālā pasūtījuma raidījumu samazināšana.
NRTVP tuvākajā laikā uzdos LTV vadībai izstrādāt plānu, kā pārvarēt finansu grūtības, nepalielinot LTV budžetu. Savukārt padomes locekļa Ilmāra Šlāpina vadībā tiks izveidota darba grupa LTV stratēģijas izstrādāšanai.
Šlāpins BNS pastāstīja, ka darba grupa strādās pie Latvijas Televīzijas otrā kanāla stratēģijas izstrādes, savukārt, iespējams, cita darba grupa tiks veidota, lai sagatavotu LTV piecu gadu darbības stratēģiju.
Tjarve sēdē nepiedalījās.
NRTVP par darba līguma laušanu spriest nolēma pēc tam, kad aptuveni 50 LTV darbinieku un arī televīzijas ģenerāldirektors Tjarve atklātajā vēstulē Valsts prezidentei, deputātiem, premjeram lūdza papildu līdzekļus, pretējā gadījumā draudot pārtraukt raidīt vairākus raidījumus, arī ziņas.
Padome kategoriski neatbalsta LTV vadības rīcību, parakstot vēstuli, kurā "aicina darbiniekus uz streiku", pauda Rubenis. Viņš uzsvēra, ka sabiedrība nav vainojama, ka sabiedriskās televīzijas finansējums ir pārāk mazs un ir nepareiza plānošana.
"Televīzijas vadībai jādomā par cilvēkiem, kas skatās sabiedrisko televīziju," uzsvēra NRTVP priekšsēdētājs.
Patlaban LTV kā valsts dotāciju mēnesī saņemot 326 127 latus un, samaksājot nodokļus, par siltumu, elektrību, zemes nodokli, pārraidīšanas izmaksas, raidījumiem līdzekļu praktiski nepaliek. Likums LTV uzdod pildīt nacionālo pasūtījumu, bet pašreizējos finansu apstākļos LTV darbinieki kā profesionāļi to veikt nespējot, bija teikts vēstulē.
Daži padomes locekļi uzskatīja, ka viens no LTV finansiālo problēmu cēloņiem ir televīzijas vadības nekompetence. Tādu pašu viedokli pauda arī premjers Andris Šķēle.
Tjarve šo viedokli kategoriski noraidīja, pamatojot, ka šobrīd televīzijai vairāk nopelnīt naudas nav iespējams. LTV esot izdevies ieekonomēt apmēram vienu miljonu latu un sasniegt peļņas augstāko līmeni. Tālāk, pēc Tjarves domām, varēs nopelnīt tikai tādā gadījumā, ja izglītojošo raidījumu vietā LTV raidītu erotiskas programmas, bet kultūras raidījumu vietā - asiņainus "bojevikus".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
