Tieslietu ministrija (TM) par disciplinārlietas ierosināšanu pret tiesnesi Ziedoni Strazdu, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) pagājušajā nedēļā aizturēja par, iespējams, fiktīvu tiesas darbinieku nodarbināšanu, lems tikai pēc viņa uzklausīšanas, pirmdienas rītā intervijā Latvijas Radio sacīja tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA).
Ministrs atturējās sīkāk vērtēt faktus saistībā ar Strazdu sākto kriminālprocesu, taču atzina, ka TM uzdevusi Strazdam sniegt paskaidrojumu. Iespējams, pēc tā saņemšanas varētu sniegt kādu detalizētāku informāciju, kā arī lemt, vai nepieciešams pret Strazdu sākt disciplinārlietu.
Pagaidām gan tiesnesis Strazds pēc viesošanās KNAB ir sasirdzis. Pagājušajā nedēļā veselība pasliktinājās arī Rīgas apgabaltiesa tiesnesei Skaidrītei Buividei.
Bordāns pašlaik arī atturīgi izteicās par to, vai šis gadījums izgaismo kādas problēmas Latvijas tiesu sistēmā, norādot, ka kādus secinājumus varēs izdarīt pēc visu paskaidrojumu saņemšanas. Tomēr ministrs nepiekrita viedoklim, ka Strazda rīcība, iespējams, piesavinoties fiktīvi nodarbinātu darbinieku algas, būtu saistīta ar pārāk zemu atalgojumu tieslietu jomā. Bordāns teica - tiesnešu atalgojums, salīdzinot ar valsts pārvaldē strādājošo amatpersonu atalgojumu, ir konkurētspējīgs.
Tieslietu ministrs intervijā Latvijas Radio uzsvēra - KNAB, aizturot Rīgas Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētāju Strazdu, rīkojies pamatoti, jo kriminālprocesa sākšanai un kratīšanām savu sankciju deva gan ģenerālprokuratūra, gan Augstākās tiesas attiecīgs tiesnesis, tāpēc "ticamības pakāpe, ka KNAB darbinieki rīkojas pilnībā savas kompetences ietvaros, ir diezgan augsta".
"Šis nav gadījums, kad mēs pieprasām paskaidrojumu vienkārši uz baumu līmeņa vai uz kaut kādiem kolēģu sniegtiem viedokļiem, vai Tieslietu ministrijas veiktu pārbaudi," pauda Bordāns.
Jau vēstīts, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrojis, ka Rīgas pilsētas Zemgales tiesā daudzu gadu garumā fiktīvi nodarbinātas vairākas personas, kuras faktiski nav strādājušas un kurām aprēķināto atalgojumu, iespējams, piesavinājies tiesas priekšsēdētājs. Tiesas priekšsēdētājam atbalstu sniedzis augstāka līmeņa tiesas tiesnesis, uzskata KNAB.
Ņemot vērā likumos garantēto tiesnešu kriminālprocesuālo imunitāti, lēmumu par kriminālprocesa sākšanu ir pieņēmis Latvijas ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs, izvērtējot KNAB iesniegtos materiālus, savukārt lēmumu par tiesneša aizturēšanu un divu tiesnešu pakļaušanu kratīšanai - īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis.
Zināms, ka KNAB abu tiesnešu kabinetos veicis kratīšanu. Izmeklēšanas interesēs patlaban sīkāka informācija netiek sniegta.
KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā netiek konstatēta Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
