Tieslietu ministrija iebilst pret VSIA "Latvijas Valsts mērnieks" (LVM) privatizāciju, norādot, ka LVM nodošana privātajā rokās šobrīd apdraudētu valdības apstiprinātās Valsts zemes dienesta reorganizācijas koncepcijas īstenošana, informēja ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļā.
Valsts zemes dienesta (VZD) reorganizācijas koncepcija paredzēja arī mērniecības nozares sakārtošanu. Nodibinot LVM, Ministru kabinets uzdevis LVM ne tikai sniegt mērniecības pakalpojumus, bet arī nodrošināt zemes reformas procesa pabeigšanu.

Līdz ar to LVM privatizācijas procesa ierosināšana šobrīd ir pretēja sabiedrības, galvenokārt lauku teritoriju iedzīvotāju, interesēm un valdības līdz šim definētajiem nozares attīstības mērķiem un uzdevumiem, norāda TM.

Ierosinājumu privatizēt Tieslietu ministrijas pārziņā esošo valsts kapitālsabiedrību pagājušajā nedēļā iesniegusi SIA "Eiroeksperts".

Kā uzsver LVM valdes priekšsēdētāja Elita Baklāne, LVM dibināta ar Ministru kabineta 2005.gada novembra rīkojumu, atzīstot mērniecību par stratēģiski svarīgu nozari valstij.

Mērniecības stratēģiskā nozīme ir saistīta ar zemes reformas pabeigšanas procesu valstī. Nepieciešams nodrošināt straujāku zemes reformas darbu pabeigšanu, kā arī, saistībā ar VZD reorganizāciju, zemes reformas darbu nepārtrauktību un apjomu pieaugumu, zemes robežu strīdu izskatīšanu un pieļauto nekustamā īpašuma formēšanas kļūdu (t.sk. mērniecības kļūdu) labošanu, valstij par to uzņemoties atbildību un nodrošinot pēctecību.

Kā norāda Baklāne, LVM no VZD pārņēma ne tikai pakalpojumu funkcijas jomās, kur pakalpojumu tirgū pastāv konkurence (zemes kadastrālā uzmērīšana, topogrāfiskā uzmērīšana, zemes ierīcība), bet arī robežu uzmērīšanu bijušajiem īpašniekiem un to mantiniekiem, invalīdiem un represētajām personām.

Tieslietu ministrija norāda, ka 2005.gada vasarā Ministru kabinets, apstiprinot VZD institucionālās attīstības koncepciju, lēma par nozares attīstības nākotni, tajā skaitā to pilnībā nododot privātajam sektoram. Taču Ministru kabinets noraidīja šādu nozares attīstības variantu, apstiprinot koncepcijā piedāvāto risinājumu dibināt valsts kapitālsabiedrību, kas arī tika īstenots, izveidojot LVM.

Pamatojot, kādēļ nepieciešama valsts līdzdalība mērniecības nozarē, LVM norāda, ka tādejādi tiek nodrošināta stabila pakalpojuma pieejamība visā valsts teritorijā, jo atsevišķās valsts teritorijās privātuzņēmēji pakalpojumu piedāvā ierobežoti, turklāt par ievērojami augstākām cenām nekā LVM.

Valsts SIA, saglabājot nozīmīga konkurenta lomu, nodrošina cenu stabilitāti un kavē nepamatotu cenu līmeņa pieaugumu. Rajonos, kur LVM tirgus daļa ir vismazākā, iedzīvotājiem jau šobrīd privātfirmām nākoties maksāt par 30% -50% augstāku cenu nekā piedāvā LVM, norāda uzņēmuma vadība.

Tāpat LVM skaidro, ka ievērojama daļa zemes robežu uzmērīšanas pasūtījumu (t.sk. bijušajiem īpašniekiem, invalīdiem un politiski represētajām personām,) ir komplicēti, tādēļ pastāv risks, ka tie varētu būt grūti pieejami, sarežģīti objekti, kas neatrodas privātuzņēmēju prioritāšu lokā.

LVM uzsver, ka ikvienam iedzīvotājam jābūt iespējai nostiprināt savas īpašuma tiesības Zemesgrāmatā. Lai to veiktu, ir nepieciešama zemes robežu uzmērīšana. Privātfirmām ir tiesības atteikt pasūtījuma pieņemšanu, ja tas nesakrīt ar tās darba specifiku vai nav uzskatāms par ātru peļņu nesošu, taču valstī nevar pastāvēt neuzmērāmi īpašumi, tāpēc LVM ir vienīgais uzņēmums, kas tāpat kā VZD neatsaka neviena pasūtījuma izpildi.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!