Rīgas domes Pieminekļu padome ceturtdien atbalstīja komunistiskā terora upuru pieminekļa Torņakalnā izbūves turpināšanu.
Šī 2001.gada 14.jūnijā atklātā pieminekļa izbūves turpināšanu ierosināja arhitekts Juris Poga un tēlnieks Pauls Jaunzems. Viņi savā izstrādātajā projektā piedāvā pieminekli veidot kā uz melna akmens plākšņu seguma izvietotas akmens skulptūras, kurās būtu iegravēti to vietu nosaukumi, uz kurām tika izsūtīti cilvēki. Šobrīd gan skaidri vēl nebija zināms nedz šo akmens skulptūru lielums, nedz arī precīzs skaits un izvietojums, tāpēc darba gaitā vēl paredzētas konsultācijas ar Okupācijas muzeju.

Tāpat projektā iecerēts uz pieminekli vedošajā alejā izvietot visas alejas garumā stikla sienu, kurā būtu iegravēti visu izvesto cilvēku vārdi, izvešanas datums un vieta, uz kuru tie tika izvesti. Norādīts arī, ka nepieciešams izveidot auto stāvlaukumu pie Vienības gatves, tādējādi atbrīvojot aleju.

Padomes locekļi ieteica plānot šo teritoriju un veidot tajā veselu kompleksu un tāpēc aicināt jau savlaicīgu šīs teritorijas rezervēšanu. Tāpat padome ieteica ar šo projektu iepazīstināt valdību un Kultūras ministriju, lai iegūtu nepieciešamo finansējumu.

Ceturtdien sēdē Pieminekļu padome atbalstīja arī Rīgas Latviešu biedrības ierosinājumu atjaunot ievērojamā jurista un sabiedriskā darbinieka Krišjāņa Kalniņa pieminekli Rīgas pilsētas Jēkaba kapos, kurš tika demontēts un pazuda padomju varas gados.

Kalniņš (1847-1885) bija Krišjāņa Valdemāra domu biedrs, tautā populārs advokāts, Rīgas rātes jurists, kā arī Rīgas Latviešu biedrības priekšnieks laika posmā no 1875. līdz 1885.gadam. Pieminekļa atjaunošanai nepieciešams iegādāties melno Zviedrijas granītu, kura aptuvenā vērtība varētu būt vairāk nekā 1600 latu. Šāds materiāls Latvijā nav pieejams, bet speciālisti neatbalsta citu neautentisku materiālu izmantošanu.

Rīgas Latviešu biedrība norāda, ka gatava investēt pieminekļa atjaunošanā pati savus, kā arī atbalsta fonda līdzekļus. Pieminekļu padomes locekļi ierosināja vērsties pēc papildu nepieciešamā finansējuma Rīgas domes Attīstības fondā.

Tāpat Pieminekļu padome atbalstīja vairāku Rīgas namu īpašnieka Jevgenija Gomberga ierosinājumu uzstādīt piemiņas plāksnes pie Alberta ielas 4 nama sienas profesoram un lauksaimniecības zinātniekam Paulam Lejiņam, kā arī izcilajam arhitektam Mihailam Eizenšteinam, pēc kura projekta 1904.gadā ir uzcelta šī ēka. Pieminekļu padome lūdza veikt tekstuālas redakcijas uz šīm plāksnēm un pirms plākšņu izveides tās vēlreiz iesniegt izskatīšanai.

Ar šādu pašu noteikumu Pieminekļu padome atbalstīja Gomberga ierosinājumu uzstādīt piemiņas plāksni pie Apes ielas 1a sienas būvinženierim Teodoram Hermanovskim, pēc kura projektiem Rīgā uzceltas vairāk nekā 100 ēkas, no kurām 37 iekļautas arhitektūras pieminekļu sarakstā, kā arī piemiņas plāksni pie Apes ielas 3 sienas arhitektam un māksliniekam Sergejam Antonovam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit