Traumatologs: Rīga ir 'kļuvusi lēnāka', apdraudētākie joprojām gājēji  (55)

Pagājuši tikai daži mēneši, kopš ar vērienu aizsākās fotoradaru ieviešana uz Latvijas ceļiem, pagaidām gan pārsvarā galvaspilsētas apkārtnē, tomēr jau esot jūtami pirmie rezultāti, vēsta laikraksts. Vikmanis, kurš ikdienā strādā ar avārijās cietušajiem, saka: "Rīga ir palikusi lēnāka." Fotoradari gan ir tikai jaunākais solis ceļu satiksmes drošības uzlabošanā, un patiesībā Latvija pēdējos desmit gados ir Eiropas pirmrindniece uz ceļiem bojāgājušo skaita samazināšanā. Tomēr reālā situācija joprojām nav spīdoša, un, rēķinot pret iedzīvotāju skaitu, bojāgājušo skaits uz Latvijas ceļiem joprojām ir viens no lielākajiem Eiropā, vēsta laikraksts.

Rīgas Austrumu slimnīcas Traumatoloģijas un ortopēdijas klīnikas vadītāja vietnieks Vikmanis norādījis, ka Rīgā joprojām ļoti akūta problēma ir gājēju drošība. "Šobrīd Rīga ir palikusi "lēnāka" fotoradaru dēļ, to pats jūtu arī kā autovadītājs, bet nevaru teikt, ka darba paliktu mazāk. Tendence, kura nemainās, ir tā, ka ļoti bieži cilvēkus notriec uz gājēju pārejām. Esmu jau teicis – ja Rīgā notriec gājēju, var pat neprasīt, kur tas noticis, jo izrādīsies – uz pārejas," viņš brīdinājis laikrakstu.

Nacionālās ceļu satiksmes drošības padomes loceklis mediķis Mārtiņš Šics savukārt norādījis, ka līdz ar fotoradaru ieviešanu policejiskie mēri drošības uzlabošanai ir faktiski izsmelti. "Lai man piedod tie, kuri saka, ka fotoradari ir biznesa projekts, bet labums no tiem būs. Tas, kam tagad jāpievēršas, ir ceļu kvalitāte un glābšanas dienestu kapacitātes palielināšana. Tā aptuveni rēķinot, viena cilvēka dzīvība ir vērta vairāk nekā 300 000 latu, tātad, ja ātrās palīdzības brigāde gadā izglābj kaut vienu cilvēku, tā teorētiski visu atlikušo gadu var stāvēt, neko nedarot, jo sevi ir atpelnījusi. Palielinot šā dienesta kapacitāti, uzlabojot apmācības, gadā varētu izglābt vēl vismaz 100 cilvēku dzīvību," sacījis Šics.

Apkopotā statistika par Eiropas Savienību (ES) liecina – Latvijā uz autoceļiem bojāgājušo skaitu no 2001. līdz 2010. gadam izdevies samazināt par 61%. Turklāt atšķirībā no kaimiņvalstīm Latvijā statistika uzlabojusies arī 2011. gadā, avārijās bojā gājušo skaitam nokrītot krietni zem diviem simtiem. Taču, kā norāda laikraksts, rēķinot pret miljons iedzīvotājiem, 2010. gadā bijuši 97 bojāgājušie, kas ir piektais sliktākais rādītājs Eiropā. Turklāt, ņemot vērā, ka salīdzinājums veikts, izmantojot Iedzīvotāju reģistra, nevis nupat publiskotos tautas skaitīšanas rezultātus, šī proporcija realitātē var arī pārsniegt simtu, vēsta laikraksts.

"Samazināt uz ceļiem bojā gājušo skaitu no 2001. līdz 2010. gadam par vismaz 50% bija ES izvirzītais starpmērķis, bet galamērķis ir 2013. gadā samazināt šo skaitu par 70%," laikrakstam uzsvēris Valsts policijas (VP) Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš. Nākotnes plāni, kā to panākt, ir cieši saistīti ar fotoradaru ieviešanu. "2000. gadā Ceļu policijā bija ap 1500 darbinieku. Šobrīd policistu, kas uzrauga ceļu satiksmi, ir kādi 600–700, bet uzdevumi palikuši tie paši. Tādēļ jādara viss iespējamais, lai atslogotu darbarokas, piesaistot tehniskos līdzekļus. Skaidrs, ka ar fotoradariem tas nebeigsies, jo ir daudz citu lietu, ar ko var kontrolēt tās pašas sabiedriskā transporta joslas, luksoforus un tā tālāk," viņš solījis laikrakstam.

Viņš arī piebildis – kā atgādinājums, ka nevar atslābināties, uztverams šāgada sākums. Pārrēķinot šogad sabiedrību jau šokējušās traģēdijas uz ceļiem bezkaislīgos ciparos, iznāk, ka bojāgājušo skaits pieaudzis par 22% attiecībā pret pagājušā gada janvāri, vēsta "Diena".

Kā norāda laikraksts, tieši fotoradaru ieviešana izraisījusi neapmierinātību daļā sabiedrības un interneta mediji sākuši publicēt sašutušu autovadītāju iesūtītus fotoattēlus, kuros redzami dīvainās vietās, piemēram, aiz reklāmas plakāta vai tieši zem ātruma maiņu nosakošas ceļazīmes, novietoti radari. VP uz jautājumiem par to līdz šim kategoriski atteikusies atbildēt, solot visu paskaidrot preses konferencē otrdien. Tomēr Zivtiņš kategoriski aizrādījis: "Ir noteikumi, policija seko, vai tos nepārkāpj, un viss! Nav diskusijas vairāk."

Arī jautāts, vai, ņemot vērā labos statistikas rādītājus, nav pienācis laiks spert soli pretī autovadītājiem, kuri vēlas maksimālā braukšanas ātruma palielināšanu, Zivtiņš kategoriski atteicis: "Ātrumu nevajag aiztikt, jo tas joprojām ir vislielākais slepkava uz mūsu ceļiem." Eksperti esot aprēķinājuši, ka, palielinot vidējo braukšanas ātrumu par 10 kilometriem stundā, bojāgājušo skaits pieaugot par 150 cilvēkiem no miljons iedzīvotājiem.