Pieprasījums Augstākās tiesas priekšsēdētājam Andrim Guļānam tikšot nosūtīts jau ceturtdien. Ādamsons pauda viedokli, ka šoreiz viss būs kārtībā, jo deputāti esot norādījuši visas iespējamās ziņas. "Svaru un apkārtmēru gan nerakstījām," piebilda Ādamsons.
BNS jau ziņoja, ka Guļāns trešdien nosūtīja atpakaļ parlamentam 55 deputātu parakstīto lūgumu, jo tas atkal nebija noformēts atbilstoši likumam, proti, tam trūka datuma. Tomēr Guļāns pauda, ka paraksti trešo reizi nav jāvāc - iepriekšējai vēstulei jāpievieno datums un jāsūta viņam. Tad arī Guļāns varētu izlemt par tiesneša norīkošanu.
Savukārt pirmajā reizē deputātu lūgums tika noraidīts, jo nebija sastādīts atbilstoši likuma prasībām. Deputāti nebija atšifrējuši savus parakstus, turklāt parakstījuši lūgumu, pirms redzējuši motivācijas vēstuli.
Deputāti uzskata, ka Ģenerālprokuratūras darbība pedofilijas lietas izmeklēšanā radījusi labvēlīgus apstākļus pierādījumu slēpšanai un iznīcināšanai, kā arī liecinieku tiešai ietekmēšanai.
Iepriekš sagatavotajā dokumentā bija minēts, ka Ģenerālprokuratūras darbības dēļ radīts kaitējums prokuratūras iestāžu darba organizācijai un šo iestāžu kā tiesu varas sastāvdaļas prestižam.
Pamatojot pārbaudes nepieciešamību, minēts, ka ģenerālprokurors ir pārkāpis vairākas prokuratūras likuma normas - nav spējis veikt prokuratūras iestāžu kontroles funkcijas, nav spējis izvērtēt nepamatotus prokuroru lēmumus, nav savlaicīgi ziņojis Valsts prezidentei par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.
Tāpat Skrastiņš nav spējis disciplināri sodīt virsprokurorus Birutu Ulpi un Oļģertu Šabansku par prokuratūras likuma un prokurora ētikas kodeksa normas pārkāpumiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
