NRTVP pārstāvis Ilmārs Šlāpins informēja, ka nedēļas laikā padome plāno nosūtīt visām Saeimas frakcijām atklātu vēstuli ar lūgumu atkārtoti spriest par abonentmaksu ieviešanas iespējām.
Savukārt LTV vadībai padome uzdeva sagatavot precīzu nepieciešamā finansējuma pieprasījumu šim gadam. Ja pieprasījums būs labi pamatots, padome to akceptēs un lūgs Saeimu izdarīt grozījumus šā gada budžetā, piešķirot LTV trūkstošos līdzekļus.
LTV pašlaik no valsts saņem aptuveni 4 miljonus latu gadā, bet no reklāmas laika pārdošanas iegūst aptuveni 2,5 - 3 miljonus latu, līdz ar to LTV budžets gadā ir aptuveni 7 miljoni latu, bet, pēc televīzijas aprēķiniem, nepieciešamā summa ir 9 miljoni latu gadā.
Pirms gada Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija izveidoja darba grupu, kas pētīja sabiedrisko raidorganizāciju finansējumu un abonentmaksu ieviešanas nepieciešamību. Darba grupa secināja, ka LTV finansējums ir nepietiekams, taču nepiedāvāja konkrētas iespējas situācijas uzlabošanai.
Ar priekšlikumu mainīt sabiedrisko raidorganizāciju finansēšanas sistēmu, ieviešot abonentmaksas, NRTVP, pēc padomes priekšsēdētāja Ojāra Rubeņa ierosinājuma, Saeimā vērsās 2000.gada nogalē.
Līdzīgs projekts izstrādāts arī 1998.gadā, taču 2000.gada janvārī Saeimas frakcijas to noraidīja, pamatojot, ka projektam nav pārliecinoša finansiālā pamatojuma, ka sabiedrībā ir daudz citu sociālu un ekonomisku problēmu un abonentmaksa nav jautājums "numur viens".
Projekts paredzēja, ka abonentmaksa varētu būt 0,6 lati mēnesī no mājsaimniecības un 1,5 lati no juridiskajām personām, kuru īpašumā ir televizors. Pēc visu iekasēšanas izmaksu segšanas abonentmaksas ieņēmumi gadā būtu 2,7 miljoni latu. Pakāpeniski abonentmaksa pieaugtu līdz latam mēnesī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
