Trim lielākajām EP grupām nav pretenziju pret Piebalga iecelšanu enerģētikas komisāra amatā

Neviena no trim lielajām Eiropas Parlamenta (EP) grupām nav izteikusi pretenzijas pret Andra Piebalga iecelšanu Eiropas Savienības (ES) enerģētikas komisāra amatā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Kā ziņo laikraksts "Diena", lai gan komisāriem ir drošāka aizmugure, ja viņi pieder kādai politiskajai grupai, Piebalgs nolēmis vismaz pagaidām nepievienoties nevienai no tām, lai gan formāli viņš ir liberāļiem piederošā "Latvijas ceļa" (LC) biedrs.

Pēc jaunā EK prezidenta Žozē Manuela Barrozu lēmuma ceturtdienas vakarā nosaukt jauno komandu, kurā ir mazāk izmaiņu, nekā prasīja EP, Piebalgs vakar tikās ar diviem no trim lielo grupu līderiem - Eiropas Tautas partiju frakcijas vadītāju Hansu Gērtu Poteringu un liberāli Greiemu Vatsonu, un nākamnedēļ viņš tikšoties arī ar sociālistiem un zaļajiem.

"Viņi mēģināja uzzināt, kas es tāds esmu - tāda miniiztaujāšana. Tikšanās bija normālas, bet tas nenozīmē, ka mani gaida viegla uzklausīšana," stāstījis Piebalgs. Tagad viņam ir desmit dienas laika, lai sagatavotos EP eksāmenam 16.novembrī, bet balsojums par komisiju plānots 18.novembrī.

Latvijas amatpersonas apgalvo, ka enerģētika Latvijai ir nozīmīgāka nekā iepriekš piešķirtais nodokļu portfelis. Enerģētikas jomā Eiropa šobrīd ir topā. To diktē ne tikai gāzes un elektrības tirgu atvēršana, bet arī saspringtā situācija - naftas cenas turpina augt un enerģētikas komisāram būs jāsabalansē Eiropas enerģētikas politika - kādus energoresursus un no kādām valstīm var iegādāties, kādus alternatīvus, atjaunojamus enerģijas avotus var izmantot.

"No naftas cenām atkarīgi visi, to katrs izjūt savā maciņā, bet, ja tā, tad par to runā un enerģētikas komisārs būs starp atpazīstamākajiem," spriež Valsts prezidentes padomnieks ES ekonomikas jautājumos Jānis Folkmanis.

Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš piekrīt, ka Eiropā pašlaik enerģētikas nozare ir svarīga, ES aizvien vairāk uzmanības veltī energoefektivitātei, videi draudzīgas enerģijas izmantošanai, enerģētiskajai neatkarībai, tādēļ šāds komisāra portfelis ir prestižs valstij. Savukārt par jūtamākiem ieguvumiem Ozoliņš vienīgi ironiski norāda, ka Eiropas komisārs - latvietis varētu saprotami paust Latvijas ierēdņiem un politiķiem ES prasības.

Folkmanis uzskata - lai gan komisāri pārstāv Eiropu, nevis nacionālo valstu intereses, pārstāvis no Latvijas varētu raitāk virzīt uz priekšu Baltijas reģiona enerģētisko neatkarību veicinošus projektus un arī aktivizēt sarunas par naftas tranzīta atjaunošanu pa cauruļvadu no Krievijas uz Ventspils ostu.

Seko Delfi arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form