Uz ārvalstīm devušies 7674 skolēni obligātajā izglītības vecumā  (29)

Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs Mareks Gruškevičs preses konferencē žurnālistiem uzsvēra, ka šogad ir palielinājies to skolēnu skaits, kas kopā ar vecākiem vai aizbildņiem devušies uz ārvalstīm.

Šajā mācību gadā pašvaldībām ir izdevies noskaidrot, ka no 12 481 skolēna, kas nav nevienas izglītības iestādes sarakstā, ārvalstīs ir 7674 skolēni, pašvaldībām nav informācijas par 3595 skolēnu skolas neapmeklēšanas iemesliem, 275 skolēni skolu neapmeklē citu iemeslu dēļ, 72 bērniem ir piešķirta invaliditāte tādā pakāpē, kuras dēļ bērns nevar apmeklēt skolu, bezvēsts prombūtnē ir 45 skolēni, no ārvalstīm iebraucis 41 skolēns, taču skolu neapmeklē, ilgstoši slimo deviņi bērni, uz ārvalstīm adoptēti - astoņi.

IKVD vadītājs Aivars Stankevičs atzina, ka vislielākais satraukums ir par tiem 218 obligātajā izglītības vecumā esošajiem skolēniem, kuri pašvaldībām nezināmu iemeslu dēļ nemācās neviena izglītības iestādē. Pašlaik IKVD kopā ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) apzina situāciju un veiks pasākumus, lai šiem skolēniem varētu nodrošināt obligātās izglītības ieguvi.

Visvairāk bērnu, par kuriem pašvaldībām nav informācijas, kādēļ viņi neiet uz skolu, ir lielajās pilsētās un Pierīgā, kur ir blīvāka apdzīvotība. Rīgā ir 2388 skolēni, kas neapmeklē skolu, un pašvaldībai nav informācijas par to, kāds ir skolas neapmeklēšanas iemesls. Jūrmalas pašvaldībai nav ziņu par 391 skolēnu. Kā stāstīja LPS priekšsēdētāja padomniece izglītības jautājumos Olga Kokāne, Rīgā un Jūrmalā ārvalstnieki iegādājas nekustamos īpašumus, kuros deklarē bērnus obligātajā izglītības vecumā, taču neinformē pašvaldību, ka bērni Latvijā skolu neapmeklēs. Visbiežāk šie deklarētie bērni ir no Krievijas.

Daugavpils novadam nav ziņu par 111 skolēniem, Ķekavas novadam - par 83 bērniem, Ogres novadam - par 80 bērniem.

Kokāne uzsvēra, ka LPS rosinās Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) veikt grozījumus likumos, jo pašlaik tie ir pārāk izplūduši un vecāki neuzņemas atbildību par to, ka viņiem, izbraucot no valsts, būtu jāinformē izglītības iestāde, ka ģimene izbrauc no Latvijas vai pārceļas dzīvot uz citu vietu, neizdeklarējoties no iepriekšējās dzīvesvietas. "Vecākiem ir jāuzņemas atbildība un jāinformē par to, kur mācās viņa skolas vecuma bērni," uzsvēra Kokāne.

Gruškevičs solīja, ka jau tuvākajā laikā IZM kopā ar LPS analizēs un rosinās nepieciešamās izmaiņas likumdošanā. Viņš uzsvēra, ka ir svarīgi, lai reģistri būtu elastīgi un atspoguļotu gan iekšējo, gan ārējo migrāciju. Arī Valsts izglītības informācijas sistēmu rosinās papildināt ar jaunu lauku, kurā skolas varēs ievadīt informāciju par iemesliem, kādēļ skolēns atstāj skolu - vai viņš izbrauc no valsts vai vecāki pārceļas dzīvot uz citu vietu Latvijā.

Pagājušajā mācību gadā IKVD izsūtīja vēstules ārvalstu vēstniecībām, lai noskaidrotu, kur ārvalstīs atrodas Latvijas bērni. Taču atsaukušās tikai četras vēstniecības, kuras norādījušas Latvijas skolēnu skaitu, kas ir viņu valstī, taču nebija zināms, vai visi bērni mācās skolā.

Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa uzsvēra, ka izglītības iestādēm ir jāpiedāvā dažādas izglītības programmas, jo diezin vai 16 gadus vecs jaunietis, kurš ir "izkritis" no izglītības sistēmas, atgriezīsies 5.klasē kopā ar 12 gadus veciem bērniem. Tāpat viņa norādīja, ka atbildīgajiem speciālistiem un dienestiem problēmas ir jāpamana iespējami ātrāk un jāmeklē risinājums tām uzreiz, nevis jānogaida, kamēr problēmas risināt kļūst sarežģīti.

Kā ziņots, pagājušajā mācību gadā Latvijā nevienas izglītības iestādes sarakstā nebija 11 327 bērnu un jauniešu obligātajā izglītības vecumā - no septiņiem līdz 18 gadiem, tajā skaitā 31 adoptēts bērns, 670 bērniem bija anulēta deklarētā dzīvesvieta, 71 bija bezvēsts prombūtnē, 214 skolu neapmeklēja citu iemeslu dēļ, 11 bērni ilgstoši slimoja, 199 bija invalīdi, 5646 bērni bija izbraukuši no valsts un par 4484 bērniem pašvaldībām nebija informācijas.