Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā statistika, noslēdzoties kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņam, liecina - 2009. gadā uz pašvaldību vēlēšanām tika iesniegti 737 saraksti, kuros bija kopumā 11 196 kandidāti, savukārt šogad uz pašvaldību vēlēšanām iesniegti 583 saraksti ar 8684 kandidātiem. Turklāt septiņās pašvaldībās Latvijā iesniegts tikai pa vienam kandidātu sarakstam, tāpēc tajās pagarināts termiņš sarakstu iesniegšanai.
Mazāk novadu - mazāk potenciālo deputātu
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars deputātu amata kandidātu skaitu samazināšanos skaidroja ar to, ka administratīvi teritoriālās reformas rezultātā samazinājies pašvaldību skaits.
Viņš arī norādīja, ka "daudziem mainījusies uztvere, kā pārvaldīt novadu, tādējādi te nav tik svarīga ģeogrāfiskā, bet politiskā pārstāvniecība". Turklāt "matemātiski samazinājies" arī deputātu vietu skaits vismazākajās pašvaldībās, kur 13 vietvalžu vietā būs jāievēl tikai deviņi.
Arī "Providus" pētniece Iveta Kažoka kā galveno tēzi pašvaldību deputātu skaita mazināšanai nosauca novadu reformas rezultātā samazināto novadu skaitu. Lai arī uz 2009. gada vēlēšanām novadu reforma jau bija stājusies spēkā, daudzas reģionu mazpartijas piedalījās vēlēšanās, cerot uz pārstāvniecības iegūšanu arī jaunajās administratīvajās teritorijās - pēc reformas apvienotajos novados. Turpretī lielajās pašvaldībās vēlēšanu dalībnieku skaits saglabājies līdzīgs vai atsevišķās pašvaldībās, piemēram, Jūrmalā - pat augstāks nekā 2009. gadā notikušajās pašvaldību vēlēšanās.
"Tas ir ļoti loģisks izskaidrojums. Konsolidācija ir notikusi tieši pašvaldību līmenī, ņemot vērā, ka 2009. gadā partijas vēl nebija pielāgojušās jaunajam teritoriālajam iedalījumam un startēja, cerot tikt ievēlētas arī jaunajā dalījumā. Tagad ir notikusi arī politisko spēku konsolidācija," klāstīja Kažoka.
Politikas entuziasma trūkums
Savukārt biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" vadītāja Rasma Pīpiķe šo aktivitātes kritumu skaidro ar dažādām sabiedrībā plaši apspriestām un aktuālām problēmām - daudzi potenciālie deputāti ir aizbraukuši no valsts, cilvēkiem vairāk rūp savas ģimenes labklājības nodrošināšana, tāpat sabiedrībā saglabājas zema ticība politiķiem un politiskajai videi.
Turklāt arī dažādas iepriekšējos gados notikušas publiskas aktivitātes kā Lietussargu revolūcija un oligarhu kapusvētki, visticamāk, nav rosinājušas cilvēkus aktīvāk iesaistīties politiskajos procesos, jo ir bijušas "konkrētu politiķiem pietuvinātu cilvēku aktivitātes ar savu mērķi", uzskata Pīpiķe.
Arī politologs Ivars Ījabs atzina, ka cilvēki salīdzinoši īsā laikā piedzīvojuši 10. un 11.Saeimas vēlēšanas un pērnziem - referendumu par divvalodību Latvijā, un "ir maķenīt noguruši no politikas, tāpēc grib nodarboties ar ko citu.
"Cilvēki vairs nejūt spēcīgu entuziasmu, tā sakot, ka, nu, mēs tagad piedalīsimies un viss kļūs daudz labāk," teica Ījabs.
Savukārt Kažoka gan uzskata citādi - ne vienreiz vien izteikti minējumi, ka cilvēki no politikas ir noguruši, taču tas nepierādoties praksē. Piemēram, pērn notikušajā referendumā par divvalodību piedalījās vairāk cilvēku nekā Saeimas vēlēšanās.
"Mēs redzējām, ka referendumā par valsts valodu piedalījās ļoti līdzīgs daudzums cilvēku kā pēdējās Saeimas vēlēšanās. Man šķiet, ka tā hipotēze, ka biežāki politikas notikumi izraisījuši pagurumu, īsti nepiepildās," sacīja Kažoka.
Ījabs arī piebilda - nevajadzētu uzskatīt, ka esošo kandidātu vidū visi cilvēki ievēlēšanas gadījumā varētu būt veiksmīgi pašvaldību deputāti - sarakstos atrodami uzvārdi, kas tur ierakstīti "ne jau tāpēc, ka reāli plāno startēt politikā un darboties pašvaldībās, bet gan tāpēc, lai ar savu parakstu paustu sava veida lojalitāti kādai partijai". Tāpēc pašvaldību kandidātu vidū ir atrodami arī tādi kandidāti, kuriem ar politiku nav nekāda sakara.
Būtisku spēlētāju nozušana no skatuves
Tāpat pašvaldību deputātu kandidātu skaitu varētu būt mazinājusi arī divu būtisku spēlētāju - Tautas partijas un LPP/LC likvidēšana, pārliecināts ir Ījabs. Lai arī daļa tās biedru savu politisko karjeru turpinās dažādos citos politiskos spēkos - reģionālajos un lielajās partijās, krietns skaits potenciālu deputātu kandidātu nolēmuši pievērsties citām nodarbēm.
"Ar šo abu lielo partiju kādreizējo biedru kopumu kandidātu loks, visticamāk, būtu krietni plašāks. Tagad daļa no viņiem turpinās darboties politikā, startējot no citiem sarakstiem, taču daļa ir aizgājuši no politikas," sacīja Ījabs.
Ticība tikai saviem spēkiem, ko izmantot citādi
Laika gaitā cilvēkos nostiprinājusies apziņa, ka vislabāk uzticēties var pašu spēkiem, taču tos iespējams izmantot dažādi - ne tikai politikā. Tāpēc Latvijā darbojas tūkstošiem nodibinājumu, biedrību un nevalstisko organizāciju, kas "var iedarboties uz lēmumu pieņemšanu citos veidos kā politikā, kas ne vienmēr liekas tīra un skaidra," sacīja Pīpiķe.
Viņa arī uzskata, ka sabiedrību politiskos procesos vajadzētu plašāk iesaistīt ar iespēju piedalīties vismaz pašvaldību vēlēšanās jau no agrāka vecuma - 16 gadiem pašreizējā 18 gadu sliekšņa vietā. Par to pērn Saeimā bija plašas diskusijas, taču iecere netika atbalstīta.
"Ja to nesaklausa, tad daudzas iespējami labas iniciatīvas nogrimst nebūtībā. Tas liecina par to, ka esošo un potenciālo politiķu diskusiju kultūra ir visnotaļ neveiksmīga," secina Pīpiķe.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
