Rīgas domes frakciju padome pirmdien nolēmusi uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu virzīt līdzšinējo mēra vietnieku "tēvzemieti" Andri Ārgali, bet uz viņa vietnieka amatu - "Latvijas Ceļa" (LC) pārstāvi Juri Visocki.
To pēc padomes sēdes apliecināja frakcijas "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK (TB/LNNK) vadītājs Aigars Ķimenis un LC frakcijas vadītājs Juris Lorencs.

Lorencs pauda, ka visas domes koalīcijas frakcijas apliecinājušas atbalstu Ārgaļa kandidatūrai, turklāt atbalstu viņam solījusi arī domes sociāldemokrātu frakcija. Tādējādi Ārgalim domē ir vairāk nekā 40 balsu.

Frakciju sadarbības padome arī vienojusies, ka esošā domes koalīcija jāsaglabā līdz šī domes sasaukuma beigām - 2001.gada martam.

Visockis, kas šobrīd domē vada Kultūras, mākslas un reliģijas komiteju, automātiski kļūs arī par pilsētas Attīstības komitejas vadītāju.

Aprīļa beigās LC uz Kultūras, mākslas un reliģijas komitejas vadītāja amatu, ja Visockis to atstātu, izvirzīja četrus kandidātus - Aivaru Leimani, Laimdotu Roni, Juri Šmitu un Laimu Žurginu.

Apvienības "Latvijas Ceļš" Rīgas nodaļa par kandidātu Rīgas domes priekšsēdētāja amatam vai atbalstu citas partijas izvirzītam pretendentam lems konferencē otrdien.

Lorencs informēja, ka otrdien lūgs konferenci akceptēt Ārgaļa kandidatūru.

Lai arī pats Ārgalis iepriekš sacījis, ka mēra amats līdz nākamajām pašvaldību vēlēšanām būtu jāatstāj "Latvijas ceļam", potenciālais pilsētas mērs apliecinājis gatavību vadīt Rīgas pašvaldību.

Sociāldemokrātu domes frakcijas vadītājs Jānis Gulbis BNS apliecināja, ka sociāldemokrāti atbalstīs Ārgaļa kandidatūru mēra amatam, jo "no visa veselā saprāta nekā labāka domē nav".

Gulbis uzskata, ka nav jēgas meklēt jaunus kandidātus mēra amatam - "nav jēgas muļķot rīdziniekus desmit mēnešus pirms vēlēšanām".

LC frakcijas vadītājs BNS sacīja, ka sociāldemokrātiem nekādi papildu amati par atbalstu "tēvzemiešu" kandidātam mēra amatam nav solīti.

BNS jau vēstīja, ka jaunā Rīgas mēra vēlēšanas Rīgas domē, visticamāk, notiks jau nākamajā domes sēdē 9.maijā. Ierosināt mēra vēlēšanas var divas trešdaļas jeb 40 domes deputātu.

Ja nepieciešamais domnieku skaits neierosina iekļaut sēdes darba kārtībā minēto jautājumu, domes priekšsēdētāja vietas izpildītājs izsludinās ārkārtas sēdi.

Ārgalis uz Rīgas domes priekšsēdētāja amatu bija izvirzīts jau 1997.gadā, kad uz to kandidēja arī sociāldemokrāts Gulbis un tagadējais premjers Andris Bērziņš.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!