Uzņēmēji nemierā ar Sanitārās robežinspekcijas prasībām nodrošināt sertifikātus latviešu valodā

Sanitārā robežinspekcija balstoties uz Eiropas Savienības (ES) regulām un direktīvām, kur tiešām ir teikts, ka "apliecības jāizgatavo galamērķa dalībvalsts oficiālajā valodā vai valodās, un to dalībvalstu valodās, kurās notiek robežkontrole. Vai arī apliecībai jāpievieno apstiprināts tulkojums minētajā valodā vai valodās. Tomēr dalībvalsts var piekrist izmantot citu Kopienas valodu".

Krātiņam neesot skaidrs, kādēļ Sanitārā robežinspekcija neatļauj izmantot citu ES dalībvalsts valodu, piemēram, angļu valodu. Arguments par to, ka priekš tam ir jāizdod Ministru kabineta (MK) noteikumi, viņam esot neizprotams, jo pirmās direktīvas tekstā minētās daļas izpildei normatīvā akta izdošana nav nepieciešama.

Kā aģentūrai LETA sacīja Sanitārās robežinspekcijas Juridiskās un sadarbības koordinācijas daļas vadītāja Linda Gurecka, sertifikāti ir nepieciešami veterinārās izcelsmes kravu pārvadājumiem starp ES un trešajām valstīm.

Gurecka apstiprināja, ka veterinārajam sertifikātam dzīvnieku izcelsmes produkcijas, kas paredzēta lietošanai cilvēku uzturā, ievešanai Latvijā no trešajām valstīm ir jābūt latviešu valodā, jo to nosaka ES prasības.

Sertifikātus varētu izdot citā ES oficiālajā valodā, piemēram, angļu valodā, taču Latvija nav pārņēmusi direktīvu, kas to paredz. Lai to varētu izdarīt, ir jāizdod MK noteikumi. "Tas ir viens no Zemkopības ministrijas nepadarītajiem darbiem," sacīja Gurecka, vienlaikus norādot, ka ministrija pie šī jautājuma strādā.

Ja veterināro sertifikātu cilvēku patēriņam paredzētās dzīvnieku izcelsmes pārtikas ievešanai ir iespējams izdot arī citā ES oficiālajā valodā, piemēram, angļu valodā, tad šādas atkāpes neesot iespējams noteikt veterinārajiem sertifikātiem dzīvnieku blakusproduktu un barības ievešanai no trešajām valstīm.

Saskaņā ar ES regulu veterinārajiem sertifikātiem dzīvnieku blakusproduktu vešanai ir jābūt divās valodās - tās kravas saņēmējvalsts valodā, uz kurieni krava tiek vesta, kā arī tās, kas sniedz garantijas par dzīvnieku blakusproduktu un barības kravu. Sertifikāts var būt arī angļu valodā, taču tādā gadījumā ir jābūt notariāli apstiprinātam sertifikāta tulkojumam latviešu valodā.

Pēc Gureckas teiktā, Latvija var ieviest atvieglotākas prasības veterinārajiem sertifikātiem cilvēku uzturam paredzētās dzīvnieku izcelsmes pārtikas ievešanai no trešajām valstīm, taču nekādas atkāpes attiecībā uz veterinārajiem sertifikātiem dzīvnieku blakusproduktu un barības vešanai nav iespējamas, jo minētās prasības nosaka ES regula.

Vienlaikus Sanitārās robežinspekcijas pārstāve norādīja, ka dzīvnieku blakusproduktu un barības veterinārajos sertifikātos tekstuālā daļa ir nedaudz. Iespējams, ka uzņēmējiem sākumā varētu rasties problēmas nodrošināt sertifikātu tulkojumu latviešu valodā, taču pēc tam, ņemot par piemēru iepriekšējos paraugus, problēmām nevajadzētu būt.

"Tā ir vairāk uzņēmumu nevēlēšanās kaut ko darīt," uzskata Gurecka, norādot, ka tā vietā, lai izpildītu noteiktās regulas prasības, uzņēmumi vaino amatpersonas, kas prasot stingru prasību ievērošanu.