Uzturēšanās atļaujas nekustamo īpašumu pircējiem no Imigrācijas likuma tomēr neizslēdz

Latkovskis pavēstīja, ka "Par labu Latviju" (PLL) frakcijas pārstāvis Imants Jānis Bekešs trešdienas sēdē pieprasījis pārbalsot kādā no iepriekšējām sēdēm, kurās opozīcija bija nepilnā sastāvā, pieņemto lēmumu par komisijas priekšlikuma izveidošanu. Gan pārbalsošanu, gan komisijas priekšlikuma izslēgšanu trešdien atbalstīja vairums komisijas deputātu, pastāstīja Latkovskis.

Viņš atklāja, ka komisija ir pabeigusi likumprojekta skatīšanu pirms galīgā lasījuma, un balsojumā Saeimai būs jāizšķiras par trīs komisijas neatbalstītiem priekšlikumiem: par diviem no VL-TB/LNNK frakcijas un tās pārstāvja Jāņa Dombravas, kas vērsti uz stingrākiem nosacījumiem atļauju saņemšanai, un par Valērija Agešina (SC) priekšlikumu, kas tos mīkstinātu.

Kā ziņots, aprīļa beigās komisija izmantoja vairāku opozīcijas pārstāvju prombūtni un vienojās no likuma izslēgt normu par uzturēšanās atļauju piešķiršanu nekustamo īpašumu pircējiem. Toreiz portālam "Delfi" komisijā gan paskaidroja, ka likums Saeimai vēl nav nodots, tāpēc pastāv iespēja, ka šo priekšlikumu kāds prasīs pārbalsot. Turklāt sēdē nepiedalījās vismaz četri opozīcijas pārstāvji, bet tieši ar opozīcijas balsīm uzturēšanās atļaujas investoriem savulaik likumā ieviestas.

Jau vēstīts, ka martā Saeima, otrajā lasījumā skatot grozījumus Imigrācijas likumā, atbalstīja stingrākus kritērijus uzturēšanās atļaujas saņemšanai ārzemniekiem, tomēr neatbalstīja "Vienotības" frakcijas ierosinājumu no likuma vispār izslēgt iespēju to iegūt, nopērkot Latvijā nekustamo īpašumu.

Saeima atbalstīja komisijas priekšlikumu noteikt, ka uzturēšanās atļauju līdz pieciem gadiem varēs pieprasīt ārzemnieks no ārpus ES esošās valsts, kurš ieguldīs kāda uzņēmuma pamatkapitālā vismaz 25 000 latu, taču tas attiektos uz uzņēmumiem, kas nodarbina līdz 50 darbiniekiem un kura gada apgrozījums nepārsniedz 7 miljonus latu. Saimnieciskā gada laikā kopā valsts un pašvaldības budžetā nodokļos uzņēmumam jāsamaksā vismaz 20 000 latu. Savukārt lielākos uzņēmumos uzturēšanās atļaujas gribētājam būs jāiegulda vismaz 100 000 latu.
Tāpat Saeima atbalstīja komisijas priekšlikumu papildināt normu, kas ļauj prasīt uzturēšanās atļauju, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā vai republikas pilsētās 100 000 latu vērtībā, bet ārpus tām – 50 000 latu vērtībā, ar papildu nosacījumiem. Nekustamais īpašums varēs būt pirkts tikai no Latvijā reģistrētas juridiskās personas vai arī no Latvijas vai ES pilsoņa, Latvijas nepilsoņa, vai ārzemnieks, kurš Latvijā uzturas ar derīgu uzturēšanās atļauju.

Iegādāto nekustamo īpašumu, kas atrodas Pierīgā vai republikas pilsētās, kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkstēs būt mazāka par 30 000 latu, bet citviet Latvijā – par 10 000 latu. Ja kadastrālā vērtība būs zemāka, nekustamo īpašumu kopējai vērtībai būs jāatbilst sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteiktajai nekustamo īpašumu tirgus vērtībai, paredzēts Saeimas atbalstītajā priekšlikumā.

Termiņuzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, var saņemt arī persona, kura būs veikusi finanšu investīcijas Latvijas kredītiestādē ne mazāk kā 200 000 latu apmērā kredītiestādes subordinētā kapitāla veidā.

Jau ziņots, ka grozījumus Imigrācijas likumā, kas paplašināja tiesības iegūt uzturēšanās atļaujas, Saeima pieņēma pērn vasarā. Vēlāk Saeima noraidīja VL-TB/LNNK piedāvātos grozījumus, kas paredzēja atteikties no īpašo termiņuzturēšanās atļauju izsniegšanas ārzemniekiem.

Iepriekš PMLP atzina, ka tiek konstatēti gan fiktīvi darījumi ar mākslīgi palielinātu darījuma vērtību, gan darījumi radinieku starpā, gan tādi darījumi, kas notiek starp Latvijā nereģistrētām personām, naudas līdzekļus pārskaitot ar ārvalstu banku starpniecību.