VAAD šogad noņēmis 514 bakteriālās iedegas paraugus
Foto: LETA

Valsts augu aizsardzības dienests (VAAD) šogad ir noņēmis 514 augļu koku slimības - bakteriālās iedegas paraugus, pavēstīja dienesta sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Ūdre.

Viņa norādīja, ka VAAD līdz šā gada 15. septembrim ir veicis 876 pārbaudes dažādās bakteriālās iedegas saimniekaugu audzēšanas un augšanas vietās un to laikā noņēmis 514 paraugus bakteriālās iedegas konstatēšanai, kas tika testēti Nacionālajā fitosanitārajā laboratorijā un no kuriem pozitīvus rezultātus uzrādīja trīs paraugi.

Ūdre piebilda, ka 2015. gadā VAAD bakteriālās iedegas ir konstatējis vienā komercdārzā Jelgavas novadā un vienā piemājas dārzā Jelgavas novada Sesavas pagastā. Lauku atbalsta dienests ir saņēmis divus iesniegumus kompensāciju saņemšanai par 2015.gadā divās vietās noteiktajiem un izpildītajiem fitosanitārajiem pasākumiem.

"Kopumā iznīcinātas 37 bumbieres un trīs ābeles, saimniecībām izmaksātas kompensācijas 2732 eiro," sacīja Ūdre.

Jau vēstīts, ka pērn VAAD inspektori kopumā veica 1593 pārbaudes, kas ir par 448 pārbaudēm vairāk nekā 2013. gadā. Tāpat VAAD inspektori pērn noņēma 1066 augu paraugus, tostarp 27 no tiem ir konstatēta bakteriālā iedega, kā arī pieņēma 10 lēmumus par fitosanitāro pasākumu piemērošanu, iznīcinot kopumā 242 kokus.

Latvijā bakteriālā iedega pirmo reizi konstatēta 2007. gada jūlijā. 2011.gadā VAAD atklāja tikai vienu perēkli Zemgalē, 2012. gadā bakteriālā iedega Latvijā netika konstatēta, bet 2013. gadā bakteriālā iedega tika konstatēta astoņās vietās Rīgas, Zemgales un Kurzemes reģionā.

Bakteriālā iedega ir bīstama augļu koku slimība, ko izraisa baktērija "Erwinia amylovora" un kas var izpostīt līdz pat 80% no augļu dārza stādījuma. Tā viegli izplatās ar vēja, kukaiņu, putnu un citu pārnesēju palīdzību. Siltā un mitrā laikā šīs baktērijas strauji vairojas un ilgāk izdzīvo ārpus auga. Apkarot bakteriālo iedegu var, tikai izcērtot un iznīcinot inficētos un apkārt esošos kokus.

Slimība bojā ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, korintes, pīlādžus, vilkābeles un klintenes, taču tā nav bīstama ķiršiem, plūmēm, ogulājiem un etiķkokiem. Raksturīgākie šīs slimības simptomi ir dažu vai visu ziedu novīšana, pumpuru, lapu un augļu nobrūnēšana. Pavasarī šīs slimības māktie augi izskatās kā deguši vai sala bojāti.

Inficēties var ābeles, bumbieres, vilkābeles, pīlādži, klintenes, cidonijas, krūmcidonijas, korintes, kas pārsvarā ir Latvijas augļkopībai nozīmīgas augu sugas. Pirmo bakteriālā iedega Latvijā tika konstatētas 2007. gada jūlijā.

VAAD nodrošina valsts fitosanitāro drošību, veicot efektīvus uzraudzības pasākumus, lai valsti pasargātu no bīstamām augu slimībām un kaitēkļiem, un nodrošina augu un augu produktu eksportu.

Source

BNS

Tags

Jelgava Kurzeme Lauku atbalsta dienests Slimība Zemgale
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form