Vācu ordeņa pilsdrupās pašlaik notiek būvdarbi, tiek konservēti senie mūri, restaurēta daļa no vecās pils konventa ēkas, kā arī izbūvēts jauns apjoms, kur atradīsies multifunkcionāla izstāžu zāle, ekspozīcijas un skatu laukums.
Vienlaikus ar būvdarbiem turpinās arī arheoloģiskās izpētes darbi, kas aprīļa beigās ir nesuši vērtīgus jaunieguvumus. Veicot būvdarbus, pie ieejas kapelas pagrabā atsegts neskarts kultūrslānis, kurā atrastas zemgaļu laika senlietas pat no 13./14. gadsimta.
Atradumu vidū ir gredzeni, saktas, zvārgulīši, piekariņi, spirāle, važiņrotas fragmenti, rokas aproces fragments, krelles, sprādzes, spieķadatas, šķēpu gali, arbaleta bultas, īlens, adatas, atslēga, smilšakmens galodas fragmenti, makšķerāķis, svina gremdiņi un pat lazdu rieksti. Arheologiem izdevies atrast arī viduslaiku monētu jeb artigu ar Tērbatas bīskapa Johana Bertkova (Johannes Bertkow, 1473–1485) uzrakstu un Osnabrikā kaltu bīskapa Balduina fon Russela (Baldewin von Russel 1259-1264) feniņu.
Seno zemgaļu pils atrašanas vieta vēl arvien ir mīkla, kaut arī Vācu ordeņa un Kurzemes hercoga laika pilsdrupas šodien ir acīmredzamas, tāpēc svarīga ir jebkura iespēja ar arheoloģiskām metodēm veikt kultūrslāņa izpēti, kas izveidojies pilskalnā, atklājuma nozīmi uzsver Vēsturnieks un arheologs Andris Tomašūns, kura vadībā pilsdrupās tiek veikti arheoloģiskās izpētes darbi.
"Kultūrslānis šajos gadu simtos ir izveidojies vietām vismaz trīs metru biezumā. Mums bija zināms, ka konventa sētā lielus izpētes darbus 19. gadsimta beigās bija veikuši Karls Bojs un Augusts Bīlenšteins, tāpēc atrast tik pārraktā vietā neskartu kultūrslāni ir tiešām brīnums," uzskata Tomašūns.
Atsedzot mūrus zem zemes, atrodot senlietas, iegūta jauna informāciju par zemgaļu pretošanos krustnešu iebrukumiem un Vācu ordeņa pilsdrupās celtniecību. Senlietas nonāks Dobeles novadpētniecības muzejā un labāk saglabājušies priekšmeti noteikti ar laiku tiks izstādīti apskatei pils muzeja ekspozīcijā, norāda arheologs.
Dobeles pilskalnā vēsturisku pārbūvju rezultātā, kad Kurzemes hercogistes laikā te tika izbūvēta 17. gadsimta kapela iepriekšējās Vācu ordeņa konventa ēkas vietā, senākais kultūrslānis bija zudis, un atradumi bija datējami, sākot ar 16. gadsimtu, izsmeļot būvgružus no kapelas pagrabiem līdz pamatzemei, secinājuši arheologi.
"Interesanti, ka atrastās zemgaļu senlietas zemē ir nokļuvušas tad, kad jau pastāvēja izrakumu laikā atsegtie divi Livonijas ordeņa [Vācu ordeņa Livonijā - red.] laikā būvētie mūri. Vēstures literatūrā ir pieņemts uzskatīt, ka krustneši cēla mūra pili pēc 1335. gada. Iespējams, ka vienlaicīgi mūra pilij blakus ir bijusi koka ēku apmetne, kurā mitinājās arī zemgaļi. Šī apmetne gājusi bojā karadarbības laikā pagaidām mums nezināmā gadā 14. gadsimtā, par ko liecina degušu ogļu kārta un tajā atrastie metamo šķēpu un arbaleta bultu gali," stāsta Tomašūns.
"Izskatās, ka ne visi zemgaļi pameta Dobeli pēc zemgaļu pils nopostīšanas 1289./1290.gadā. Varbūt 14. gadsimta notikušais ugunsgrēks tolaik nesen celtajā Livonijas ordeņa [Vācu ordeņa Livonijā - red.] pilī ir saistāms ar kādu no daudzajiem karagājieniem. Zināms, ka 1345.gada ziemā Aļģirds kopā ar Ķēstuti iebruka Zemgalē, ieņēma Tērvetes pili un aizdedzināja Jelgavas pili, bet 1346. gadā nopostīja Mežotni. Varbūt šai laikā notika uzbrukums arī Dobelei," pieļauj arheologs.
Vērienīgas rekonstrukcijas gaitā Vācu ordeņa pils kapela daļēji atgūs savas aprises un pārtaps modernā, iebūvētā, seno mūru apņemtā ēkā ar ekspozīcijas zālēm un skatu laukumu jumta daļā.
Būvdarbus, tai skaitā komplicētos konservācijas darbus, veic pilnsabiedrība "RERE Meistari 1". Projektu izstrādājis SIA "Konvents" un SIA "Arhitektes Ināras Caunītes birojs", projekta koncepcijas autors ir arhitekts Pēteris Blūms, būvuzraudzību veic SIA "RS Būvnieks".
Jau vēstīts, ka 2018. gadā novada vadība parakstījusi līgumu ar SIA "RERE Meistari 1", kas veiks pils kapelas mūru konservāciju un pārbūvi. Kopējās projekta izmaksas ir 2 193 308 eiro. Daļu no tiem līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) un valsts, bet pašvaldība līdzfinansējuma nodrošināšanai ņēmusi aizņēmumu Valsts kasē.
Tāpat ziņots, ka trīs Zemgales pašvaldības - Jelgava, Dobeles un Bauskas novadi -, piesaistot ERAF līdzfinansējumu, īsteno kopīgu kultūrvēsturiskā mantojuma atjaunošanas projektu "Nozīmīga kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšana un attīstība kultūras tūrisma piedāvājuma pilnveidošanai Zemgales reģionā".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
