Vai viegli būt seksuālam?

Seksualitāte ir cilvēka dzīves neatņemama sastāvdaļa, kas ietekmē visdažādākās dzīves jomas. Tiek runāts par smaržu, krāsu, ziedu seksualitāti. Tā tiek atrasta mākslā, mūzikā, dzejā un kulinārijā. Seksualitāte ir viens no izklaides un reklāmas industrijas balstiem. Tāpat tā tiek meklēta pirmajā brīdī šķietami ar seksualitāti nesaistītās sfērās – politikā, biznesā, sportā, reliģijā…

Tomēr seksualitāte nav tikai jautra spēlīte vai košs grabulis, par kādu to cenšas padarīt izklaides industrija. Seksualitāte piemīt ikvienam cilvēkam (tikai nedaudzi indivīdi atzīst sevi par aseksuāliem). Dažādos vecuma posmos tā var izpausties atšķirīgi. Seksuālās un psiholoģiskās problēmas jauniešiem un veciem cilvēkiem nenoliedzami būs dažādas. Seksualitāte ietekmē mūsu uzvedību, sociālo lomu veidošanos, ar to ir saistīti daudzi sabiedrības domāšanas stereotipi. Seksualitāte cilvēkam dod vitālo enerģiju, bet var kļūt arī par ciešanu cēloni. Ne velti dažādi ar seksualitāti saistīti jautājumi izraisa plašas, bieži naidīgas diskusijas sabiedrībā.

Šogad jau otro gadu pēc kārtas notika Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu un viņu draugu apvienības "Mozaīka" rīkotās "Draudzības dienas", kas bija plašākas un krāšņākas nekā pagājušā gadā. "Mozaīkas" valdes locekle Linda Freimane, atskatoties uz "Draudzības dienu" centrālā notikuma "Gājiena par vienlīdzību" norisi, izsakās atzinīgi: "Šogad ir novērojama situācijas maiņa pozitīvā virzienā. Latvijas tiesas skaidri un gaiši apstiprinājušas, ka pulcēšanās brīvība pieder visiem cilvēkiem. Šogad politiskā elite nemēģināja apstrīdēt šo principu, un par gājiena aizlieguma pat nebija runas. Sadarbība ar policiju bija ļoti konstruktīva, un mēs atzinīgi novērtējam viņu profesionalitāti".

Tomēr L. Freimane norāda arī uz dziļām problēmām: "Tajā pat laikā mēs ar nožēlu atzīmējam kritisku iecietības un cieņas pret līdzcilvēkiem trūkumu Latvijā. Vai nav traģiski, ka valstij jātērē milzīgi līdzekļi, lai kāda no sabiedrības grupām varētu īstenot savas konstitucionālās tiesības netraucēti no radikāliem un histēriskiem pūļiem, kuru vienīgie sazināšanas līdzekļi ir dūres un lamu vārdi?! Mēs uzskatām, ka tas arī pierāda mūsu darbības nepieciešamību. Latvijai ir vajadzīga nopietna un plaša diskusija. Tomēr, ja mēs nebūsim redzami publiskajā telpā, tad diskusija un līdz ar to arī izpratne, pieņemšana un cieņa pret citādo nebūs."

Nozīmīgi, lai cilvēkiem būtu pieejama informācija par seksualitāti, lai jaunieši tiktu izglītoti par kontracepciju, seksuāli transmisīvo slimību risku. Asociācija "Papardes zieds" nodarbībās jauniešos veido izpratni par seksualitāti un tās izpausmēm, liekot saprast, ka seksualitāte nav sekss. Būtiski, lai ikviens - gan sieviete, gan vīrietis, gan bērns – zinātu savas tiesības teikt "nē".

Šajās dienās tiek sākta kampaņa "STOP seksterorismam!", kurā tās organizatori vērš uzmanību uz visiem zināmu, bet nerisinātu problēmu: "Vietējie un ārvalstu mediji regulāri norāda uz Rīgu kā sekstūristu un nakts izklaides cienītāju galamērķi. Šāds Rīgas tēls nostiprinājies līdz ar lēto aviosabiedrību ienākšanu Latvijā, kas radīja ievērojamu ārzemju tūristu skaita pieaugumu mūsu valstī. Taču problēmas cēlonis nav tūristu skaita pieaugums, bet gan brīvi sasniedzamie seksa pakalpojumi, kas pieejami ne tikai specializētās vietās, bet ko Latvijas meitenes piedāvā arī naktsklubos, bāros un citās izklaides vietās". Sabiedriskā organizācija "Re!Action" sadarbībā ar reklāmas aģentūru "Alfa Centrs" organizē sociālo kampaņu "STOP seksterorismam!", kuras mērķis ir, apvienojot nevalstisko organizāciju, mediju un privātuzņēmumu iespējas un resursus, pārtraukt un mainīt vienaldzīgo attieksmi pret šo problēmu, kā arī celt sabiedrības un tieši jaunu latviešu sieviešu pašapziņu, liekot aizdomāties, vai ir vērts iesaistīties vienas nakts sakaros izmaksātas kokteiļa glāzes dēļ.

Ar seksualitāti saistītas arī atsevišķām sabiedrības grupām specifiskas problēmas, kas prasa izpēti un uzmanību. Seksualitāte ir dabīga un neatņemama ikviena cilvēka dzīves sastāvdaļa, tomēr, domājot par cilvēkiem ar invaliditāti, sabiedrībā bieži valda stereotips, ka šiem cilvēkiem ar seksuālā dzīve nav iespējama vai arī, ka viņu iespējas dzīvot dzimumdzīvi ir ļoti ierobežotas. Uz jautājumiem "Kas ir šo aizspriedumu pamatā? Vai cilvēkiem ar invaliditāti ir pieejama izglītība par dzimumdzīves un reproduktīvās veselības jautājumiem un kā citās valstīs tiek risināti šie jautājumi?" 2006. gada garumā atbildes meklēja LCĪVSO SUSTENTO sadarbībā ar partneriem no Spānijas, Itālijas Vācijas, Igaunijas, Dānijas un Nīderlandes, ieviešot Eiropas Komisijas finansēto projektu "Sievietes ar invaliditāti un seksuālā izglītība". Latvijā tika apzinātas cilvēku ar redzes invaliditāti zināšanas par dzimumdzīvi un reproduktīvo veselību, identificētas grūtības un vajadzības, kādas izjūt cilvēki ar invaliditāti.

Tāpat būtiski izprast problēmas, kas ir cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, veicināt šo personu integrāciju sabiedrībā, izglītojot par seksuālo un reproduktīvo veselību, sniegt informāciju un atbalstu sociālajiem darbiniekiem darbā ar šo personu seksualitāti, dzimumizglītošanu, seksuālajām tiesībām.

Šīs ir tikai dažas ar seksualitāti saistītas tēmas. Katram sabiedrības loceklim atkarībā no dzīves pieredzes svarīgāka šķitīs kāda cita – vai tā būtu sekstirdzniecība, dzimumaudzināšana skolās, bērnu drošība interneta vidē, uz ielas, ģimenē vai kāda cita. Tādēļ "Atvērtās sabiedrības forums" aicina dažādas organizācijas un cilvēkus, kam šie jautājumi ir svarīgi, dalīties savā pieredzē un viedokļos, sūtot rakstus uz e-pasta adresi atverta.sabiedriba@sfl.lv