"Mums bija liels pārsteigums, ka grozījumi likumā tika apturēti ar prezidentes roku.. Drīzāk bijām gatavi piketēt pie Saeimas, taču, par spīti "biezo" iegribām, Saeima aizstāvēja sabiedrības intereses. Taču izrādījās, ka prezidente ir pakļāvusies uzņēmēju spiedienam," sacīja Ulme.
Matulis žurnālistiem skaidroja, ka esošā likuma redakcija ir pierādījusi, ka likuma aizliegumi realitātē nedarbojas. "Pašvaldības legalizē nelikumīgās apbūves un vienai nelikumīgai būvei blakus tiek būvēta cita. Jūras piekraste sāk atgādināt koncentrācijas nometni ar augstiem žogiem," sacīja Matulis.
Matulis uzsvēra, ka neskartā kāpu josla ir "unikāla Latvijas bagātība" un argumenti par to, ka grozījumi ir pret Latvijas ekonomiskajām interesēm, ir "pilnīgas muļķības". "Mēs nepārspēsim Eiropas Dienvidu pludmaļu analogus, būvējot kāpu joslā hoteļus un benzīntankus, bet tikai zaudēsim mūsu unikālo bagātību, kura pievilina tūristus," pauda Matulis.
Matulis arī norādīja, ka attīstītās un demokrātiskās rietumu valstīs privātīpašums netiek vērtēts augstāk par visas sabiedrības interesēm un iedzīvotājiem ir tiesības izmantot savas valsts atpūtas resursus.
Ulme pašreizējo situāciju raksturoja tā: "Biezais izdomā, ka viņam te gribas būvēt māju, un pārējais ir tikai korupcijas jautājums." Viņš arī skaidroja, ka prezidentes arguments, ka grozījumi ir pret vietējo iedzīvotāju interesēm, ir pilnīgi aplams. "Lepno māju būvētāji visbiežāk nāk no Rīgas, savukārt vietējiem uz jūru jāskatās cauri augstiem žogiem," sacīja Ulme.
VAK pauda apņēmību cīnīties, lai grozījumi likumā tomēr tiktu pieņemti. "Negribētos gan piketēt pie prezidentes, taču esam apņēmušies aktīvi cīnīties, lai grozījumi tiktu pieņemti. Un aicināsim visu sabiedrību aizstāvēt mūs visus pret prezidentes iegribu," sacīja Ulme. Jau nākamjā nedēļā VAK pārstāvji iecerējuši sākt parakstu vākšanas kampaņu par grozījumu pieņemšanu.
"Labprāt arī kopā ar prezidenti aizbrauktu un aplūkotu, kāda tad ir reālā situācija Latvijas piekrastē, lai prezidente redzētu, cik daudz nelikumīgu būvju uzslietas piekrastes joslā," sacīja Ulme.
Jāatgādina, ka Saeima ceturtdien otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodeva Valsts prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas neizsludinātos grozījumus aizsargjoslu likumā, pret ko iebilst lielākās pašvaldības, uzņēmēji un zemes īpašnieki. Pēc prezidentes domām, grozījumi saistīti ar daudzu valstī dzīvojošo interesēm un īpašumtiesībām, ierobežojot ostu un tūrisma attīstību.
Pret grozījumiem iebilst Latvijas lielāko pilsētu pašvaldības, investīciju fondi, uzņēmēji, jūras krastā dzīvojošie iedzīvotāji un zemes īpašnieki. Ventspils, Liepājas, Jūrmalas, Tukuma, Salacgrīvas un citas piejūras rajonu pašvaldības uzskata, ka ar šādu liegumu būs neiespējama jebkāda ostu darbība.
Arī jūras krastā dzīvojošie zemes īpašnieki norāda uz to, ka ar šādiem grozījumiem ir pārkāpts privātīpašuma neaizskaramības likums. Ar lūgumu neizsludināt minētos grozījumus pie prezidentes vērsās arī īpašu uzdevumu ministrs valsts pārvaldes un reformu lietās Jānis Krūmiņš. Pret grozījumu pieņemšanu balsoja savienības "Latvijas Ceļš" un Tautas partija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
