Valdība akceptē nākamā gada budžetu

Otrdien valdības sēdē atsevišķos jautājumos ministri pauda atšķirīgus viedokļus, bet kopumā budžets tika akceptēts vienbalsīgi.

Valsts pamatbudžeta ieņēmumi 2009. gadā prognozēti 3 697,6 miljoni latu un izdevumi plānoti 4 251,6 miljoni latu apmērā. Valsts pamatbudžeta izdevumu palielinājums, salīdzinot ar 2008. gada plānu, ir 200,1 miljoniem latu jeb 4,9%, informēja Finanšu ministrijas Komunikācijas departamentā.

Valsts speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumi un izdevumi prognozēti attiecīgi 1 781,5 miljoni  latu un 1 557,2 miljoni latu apmērā. Valsts speciālā budžeta izdevumu pieaugums pret 2008. gada plānu ir 336,4 miljoni latu jeb 27,6%.

Līdz ar to valsts konsolidētā budžeta (valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta summa) ieņēmumi prognozēti 5 461,6 miljoni latu, bet izdevumi - 5 791,3 miljoni latu.

Tādējādi 2009. gadā valsts budžetā tiek plānots deficīts 1,85% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP). Prognozēts, ka IKP nākamgad pieaugs par 2%, gada inflācija būs 7,6%, bet darba meklētāju īpatsvars - 8,1%.

"Lai arī šobrīd ekonomiskā lejupslīde pasaulē sasniegusi globālus apmērus, svarīgi ir tas, kādus pasākumus katra valsts ir paredzējusi šīs krīzes ietekmes mazināšanai. Nākamā gada budžets ir izveidots ar deficītu, kas ir viens no stimulējoša rakstura fiskālajiem instrumentiem. Tāpat būtiski ir turpināt tautsaimniecības stimulēšanas pasākumus ar nodokļu likumdošanas palīdzību, kā arī nodrošināt budžeta līdzekļus Eiropas Savienības (ES) fondu apguvei un saglabāt atbalstu investīciju projektiem - tas viss ir paredzēts 2009. gada budžeta projektā," skaidro finanšu ministrs Atis Slakteris.

Strādājot pie valsts 2009. gada budžeta projekta un ievērojot pasaules ekonomiskās attīstības tendences, tika veikti vairāki būtiski pasākumi, kas vērsti uz valsts pārvaldes iestāžu veicamo uzdevumu efektivitātes paaugstināšanu. Ministrijām bija jāsamazina tām plānotie valsts budžeta līdzekļi par 10,67% attiecībā pret precizēto maksimāli pieļaujamo izdevumu kopapjomu 2009. gada budžeta ietvarā. Panāktais ietaupījums budžetā ir 136,8 miljoni  latu.

Tāpat valdībā tika lemts līdz nākamā gada beigām samazināt valsts pārvaldes darbinieku skaitu par 10% jeb 2419 štata vienībām.

"Lai arī valsts budžeta ietvars ir stingri matemātiski noteikts, to plānošanu nav iespējams veikt mehāniski. Katra budžeta programma sevī ietver reālus pasākumus un plānotos rezultātus, tādēļ, samazinot budžeta izdevumus, bija svarīgi izmantot funkcionālu pieeju. Valdībā tika noteikti samazināšanai nepakļaujamie budžeta izdevumi - piemēram, līdzfinansējums Eiropas Savienības fondu apguvei, finansējums sociālajiem pabalstiem un pensijām. Tikai tad ministru uzdevums bija izvērtēt sava resora iestāžu funkcijas un iespēju tās optimizēt, ietaupot budžeta līdzekļus," informē finanšu ministrs.

"Par vienu no valsts 2009. gada budžeta prioritātēm noteikta ES fondu līdzekļu apguve, kas joprojām būs balsts tautsaimniecības attīstībai ilgtermiņā. Tāpat budžetā iestrādāts būtisks izdevumu palielinājums dažādu sociālo problēmu risināšanai. Piemēram, lai ar 2009. gada 1. janvāri nodrošinātu minimālās mēneša darba algas paaugstināšanu no 160 līdz 180 latiem, budžetā paredzēti 2,7 miljoni latu," norāda Slakteris.

Kopumā valsts 2009. gada budžeta projektā līdzekļu nodrošināšana ES fondu līdzekļu apgūšanai paredzēti 926,9 miljoni latu, kas sastāda 16,0% no kopējiem valsts konsolidētā budžeta izdevumiem.

Valsts pamatbudžetā paredzēts papildu finansējums 3,1 miljoni latu apmērā valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta invalīdam kopš bērnības apmēra palielināšanai no 50 latiem mēnesī līdz 75 latiem mēnesī, kā arī 2,3 miljoni  latu piemaksas pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu invalīdu apmēra palielināšanai no 50 līdz 75 latiem mēnesī.

Savukārt valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā aktuālu sociālo problēmu risināšanai 2009.gadā, salīdzinot ar 2008. gadā plānoto, paredzēts izdevumu palielinājums 336,4 miljoni latu apmērā.

Lielākais finansējums pieaugums paredzēts pensiju indeksācijai, pensiju un pabalstu izmaksām, kā arī piemaksām pie valsts vecuma pensijām:
• 71,6 miljoni latu piemaksas pie vecuma pensijas apmēra palielināšanai par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, visiem vecuma pensijas saņēmējiem neatkarīgi no vecuma pensijas apmēra ierobežojuma, no 0,40 latiem līdz 0,70 latiem;
• 9,7 miljoni latu piemaksas pie invaliditātes pensijas nodrošināšanai 0,70 latu apmērā par vienu apdrošināšanas stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim;
• 2,8 miljoni latu priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas represētajām personām, kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par 30 gadiem, nodrošināšanai un priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas termiņa pagarināšanai;
• 5,5 miljoni latu darba devēja apmaksājamo darba ņēmēja pārejošās darbnespējas periodu saīsināt no 14 līdz 10 kalendārajām dienām, paredzēto normu ieviešanai;

Paredzēts, ka visas šīs izmaiņas stāsies spēkā ar 2009. gada 1. janvāri.

Salīdzinot ar 2008. gada plānu, likumprojektā paredzēts papildu finansējums iepriekšējos gados uzsākto pasākumu nodrošināšanai, tajā skaitā šādiem nozīmīgākajiem pasākumiem:
• 21,6 miljoni latu - programmai "Valsts aizsardzība, drošība un integrācija NATO";