Naturalizācijas pārvalde tiks reorganizēta līdz 2009.gada 31.decembrim, paredz akceptētie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā un Pilsonības likumā.
Tā kā reorganizācija paredz Pilsonības likuma atvēršanu diskusijām Saeimā, par šo jautājumu vēl lems valdību veidojošā koalīcija.
Saskaņā ar spēkā esošo Personu apliecinošu dokumentu likumu, ja personas apliecības vai pases turētājs likumā noteiktajā kārtībā atteicies no Latvijas pilsonības, viņš mēneša laikā no dienas, kad saņēmis rīkojumu par pilsonības zaudēšanu, nodod personas apliecību vai pasi, ja tāda bijusi izsniegta, Naturalizācijas pārvaldei.
Savukārt minētā panta astotā daļa paredz, ka Naturalizācijas pārvalde, Latvijas Republikas diplomātiskā vai konsulārā pārstāvniecība, Valsts policijas iestāde, Valsts robežsardzes iestāde un dzimtsarakstu nodaļa nodotos personu apliecinošus vai pagaidu dokumentus nogādā to izdevējiestādēm.
Izvērtējot Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes funkcijas, tika secināts, ka Naturalizācijas pārvaldes un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kompetencē ir personas tiesiskā statusa noteikšana, līdz ar to, optimizējot valsts iestāžu struktūru, esot lietderīgi Naturalizācijas pārvaldi pievienot Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, tādējādi nodrošinot vienas institūcijas ietvaros personas statusa noteikšanas un piešķiršanas funkcijas īstenošanu, kā arī ietaupot valsts iestāžu uzturēšanas izdevumus.
Tā kā Naturalizācijas pārvaldes funkcijas tiek nodotas Pilsonības un migrācijas lietu pārvadei, nepieciešams grozīt Personu apliecinošu dokumentu likuma noteikumus.
Likumu izmaiņas stāsies spēkā 1.janvārī, ja tās gūs Saeimas atbalstu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
