Šajā termiņā PKC būs jāatšifrē un jāprecizē plānā izvirzītās trīs prioritātes - "cilvēka drošumspēja", "tautas saimniecības izaugsme" un "izaugsmi atbalstošas teritorijas".
Finanšu ministrija valdības sēdē aicināja plānā noteikt iespējami šaurāku prioritāšu loku, lai dokuments būtu "fokusētāks, koncentrētāks", savukārt atsevišķi ministri, tieši otrādi, mudināja paplašināt prioritātes, uzskatot, ka pašlaik piedāvātās neaptver visas jomas. Piemēram, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme- Grende (VL-TB/LNNK) norādīja, ka prioritātēs būtu jāparādās arī kultūrtelpai, savukārt Iekšlietu ministrija uzsvēra, ka tajās nekas nav minēts par sabiedrības drošību.
PKC vadītājs Mārtiņš Krieviņš preses konferencē pirms valdības sēdes norādīja, ka NAP būs galvenais valsts attīstības plānošanas dokuments 2014.-2020.gadam, kam tiks pakārtoti pārējie, tostarp Eiropas Savienības fondu finansējuma plānošanas dokumenti.
Pēc valdības sēdes Krieviņš žurnālistiem atzina, ka lēmuma atlikšana vēl vairāk aizkavēs jau tā ieilgušo NAP izstrādi, taču PKC centīsies darīt visu, lai plāna gala versiju iesniegtu plānotajā termiņā – līdz šā gada rudenim. Centrs vēl lemšot, vai turpināt darbu pie iecerētā vadmotīva "gudra izaugsme" vai arī piedāvāt ministriem citu NAP galveno domu. Krieviņš gan atzīmēja, ka "gudra izaugsme" ir arī Eiropas startēģijas 2020 vadmotīvs, un to ir atbalstījuši valdības sociālie partneri.
Preses brīfingā pirms valdības sēdes gan Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) vadītājs Jānis Endziņš, gan Latvijas Darba devēju konfefederācijas vadītāja Līga Meņģelsone uzsvēra, ka Latvijā visvairāk ir nepieciešama ekonomiskā izaugsme, un NAP vadmotīvs "gudra izaugsme" ietver arī ekonomiskās izaugsmes mērķi.
Savukārt Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības vadītājs Pēteris Krīgers sacīja, ka atšķirībā no iepriekšējā NAP 2007.-2013.gadam, kas "bija nepieciešams Briselei, lai iegūtu Eiropas naudas", nākamais 2014.-2020.gadam "top iedzīvotājiem". Viņš un arī pārējo nevalstisko organizāciju vadītāji pauda viedokli, ka jaunais NAP nebūs tikai "dokuments uz papīra".
LTRK vadītājs atzīmēja, ka Latvijā ir ļoti daudz politikas plānošanas dokumentu – ap 1500. Daudzus tajos definētos mērķus un prioritātes izdodas īstenot, daudzus – ne. "Vajag salikt mērķus kopā ar pieejamajiem resursiem," uzsvēra Endziņš, atzīstot, ka tas šajā NAP tiks nodrošināts.
Latvijas Lauku foruma vadītājs Valdis Kudiņš piebilda, ka līdz šim NAP izstrādē paveiktais – prioritāšu definēšana – ir tikai pirmais solis ceļā uz plānošanas dokumenta izstrādi, aicinot sabiedrību aktīvi iesaistīties šī dokumenta tapšanā.
PKC iepriekš norādīja, ka prioritāte "Cilvēka drošumspēja" ir vērsta uz to, lai paaugstinātu Latvijas iedzīvotāju spēju adaptēties strauji mainīgajai ārējai videi, jebkurā situācijā būt pārliecinātiem par savām spējām gūt pietiekamus ienākumus un citādi nodrošināt savu un sabiedrības attīstību. Šajā prioritātē paredzēts koncentrēties uz tādiem darbības virzieniem kā nodarbinātība, veselība, izglītība, nevienlīdzības mazināšana, dzīves kvalitātes līmeņa uzlabošana, demogrāfija, saliedētība, radošums un citas vērtības.
Otrā prioritāte "Tautas saimniecības izaugsme" vistiešākajā mērā saistīta ar NAP vadmotīva – labklājības pieauguma – sasniegšanu, orientējoties uz uzņēmējdarbības veicināšanu, investīciju piesaisti, produktivitātes pieaugumu, vienlaikus neaizmirstot par nepieciešamību uzņēmējiem vadīties no sociālās atbildības principiem, skaidro PKC. Galvenie darbības virzieni šajā prioritātē ir ražojošais sektors, loģistikas un tranzīta pakalpojumi, uzņēmējdarbības vide, ražošanu atbalstoša publiskā infrastruktūra, radošās industrijas, publiskā pārvaldība un sabiedrības līdzdalība, kā arī droša un konkurētspējīga enerģija.
Trešās prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" ietvaros plānots veicināt tādu teritoriju attīstību, kur efektīvi izmantoti un mērķtiecīgi attīstīti ģeogrāfiskā novietojuma, dabas un citi resursi, telpiskā struktūra veicina ilgtspējīgas tautsaimniecības struktūras veidošanos un kvalitatīvu investīciju piesaisti. Šīs prioritātes galvenie darbības virzieni ir pakalpojumu pieejamība un infrastruktūra, pilsētu un lauku mijiedarbība, nelauksaimnieciskā ražošana, lauku saimniecību attīstība, kooperācija un pārstrāde, dabas kapitāla pilnvērtīga un ilgtspējīga izmantošana.
Katrai no prioritātēm tiek piedāvāti būtiskākie rīcības virzieni, kā arī noteikti makro līmeņa indikatori, lai varētu mērīt iecerēto mērķu sasniegšanas pakāpi, informēja PKC.
Noteiktās prioritātes ir savstarpēji integrētas un ir īstenojamas paralēli, ciešā saistībā viena ar otru. Atbilstoši šim uzstādījumam tiks veikts turpmākais darbs pie NAP izstrādes – zem katras prioritātes identificētajos darbības virzienos tiks sagatavoti konkrēti uzdevumi, kas jāpaveic līdz 2020.gadam, lai sasniegtu iecerētos mērķus. Katram uzdevumam būs noteikts konkrēts atbildīgais, laika termiņš sasniegšanai, kā arī sasaiste ar konkrētu finansējuma avotu un reģionu, kurā uzdevums jāīsteno, norādīja PKC.
Valdībā iesniegtajā ziņojumā teikts, ka NAP 2014.-2020.gadam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam. Atšķirībā no NAP 2007.-2013.gadam, NAP 2014.-2020.gadam izstrādē un īstenošanā ir jāiesaista ne tikai publiskā pārvalde un uz sabiedriskās līdzdalību orientēti cilvēki, bet ikkatrs, kurš savu dzīvi saista ar Latviju, lai kopīgiem spēkiem veicinātu pilnasinīgu valsts attīstību.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
