Valdība nākamnedēļ lems par aizsardzības budžeta palielināšanu
Foto: Valsts kanceleja

Ņemot vērā Krievijas uzsākto karadarbību Ukrainā un drošības situāciju reģionā, Latvijas valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmē pirmdien tiks izskatīts jautājums par valsts aizsardzības, tostarp arī iekšlietu, budžeta palielināšanu, portālu “Delfi” informēja premjera birojā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) kopā ar aizsardzības ministru Arti Pabriku (AP), iekšlietu ministri Mariju Golubevu (AP) un finanšu ministru Jāni Reiru (JV) ir veikuši nepieciešamos priekšdarbus, lai šis lēmums varētu tikt skatīts un pieņemts valdībā jau nākamajā nedēļā.

Kā mikroblogošanas vietnē "Twitter" pauž premjers, mērķis ir palielināt aizsardzības budžetu līdz 2,5 no IKP.


Kariņš norāda, ka Latvija jau ir sniegusi un turpinās sniegt atbalstu Ukrainai gan militārās tehnikas un ekipējuma, gan praktiskas palīdzības, piemēram, pārtikas, medikamentu un medicīnas ierīču veidā.

"Vienlaikus mums ir jāsper arī soļi stiprinot sevi un savu drošību, palielinot aizsardzības un iekšlietu nozares budžetu. Stiprinot sevi, mēs stiprinām savus sabiedrotos NATO. Tas ir visas alianses aizsardzības sistēmas pamatprincips – gādāt par sevi, tad arī citi varēs palīdzēt," norāda premjers.

Valsts prezidents Egils Levits sestdien preses konferencē pauda, ka Latvijai jāstiprina aizsardzības un drošības sistēma un tuvākajā laikā jāpalielina izdevumi drošībai.

Viņš atgādināja, ka pašlaik Latvijas izdevumi aizsardzībai ir 2,35% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet tas tuvākajā laikā jāpalielina, un valdība par to lems. Taujāts par finansējuma pieauguma apmēru, Levits sacīja, ka aizsardzības ministrs Artis Pabriks (A/P) minējis, ka tas būtu jāpalielina līdz 2,5% no IKP. Tā ir pamatīga summa, kas nāks par labu tieši aizsardzības sistēmai, norādīja prezidents.

Tāpat nepieciešams palielināt finansējumu iekšējās drošības jautājumiem – policijai, robežsardzei, tiesībsargājošām iestādēm. Levits piebilda, ka ilgstoši bijām atstājuši novārtā iekšējās drošības sistēmu.

"Mēs uzskatām, ka iekšējo drošību nevar atdalīt no ārējās drošības," piebilda prezidents, uzsverot, ka jāstiprina arī iekšējā drošība. "Tur arī tiks pieņemti konkrēti lēmumi," piebilda Levits.

Nepieciešamību palielināt Latvijas aizsardzības budžetu šonedēļ pauda arī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV).

Viņš norādīja, ka informatīvā kara apstākļos būs mēģinājumi šķelt sabiedrību un uzticību sabiedrotajiem, kā arī Latvijai ir darāmi vairāki darbi, lai stiprinātu savu drošību.

Kā piemērus ministrs minēja investīcijas aizsardzības un iekšējās drošības jomās – aizsardzības nozares finansējumā jāsasniedz 2,5% no IKP, kā arī jāveic daudz nopietnākas investīcijas robežas aizsardzība, jo "pašlaik Baltkrievijas un Krievijas robeža ir viss viens, de facto Baltkrievija ir zaudējusi savu suverenitāti un mums faktiski ir viena gara robeža ar vienu agresīvu valsti". Minēto piemēru realizācija gan tuvāko gadu laikā atņems līdzekļus izglītības un sociālās sfēras finansēšanai, bet tas ir nepieciešams, piebilda Rinkēvičs.

Jau minēts, ka rit ceturtā diena, kopš Ukrainas aizstāvji turas pretī Krievijas okupantu milzīgajam pārspēkam. Notikumiem Ukrainā var sekot līdzi "Delfi" teksta tiešraidē šeit.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Artis Pabriks Baltkrievija Edgars Rinkēvičs Egils Levits Krievija Krišjānis Kariņš Ministru prezidents NATO Ukraina Valsts prezidents
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form