Jau ziņots, ka valdība otrdien konceptuāli izskatīja reģionālās administratīvi teritoriālās reformas koncepciju, kas paredz līdz 2005.gadam Latviju sadalīt piecos reģionos.
Saskaņā ar koncepciju 2005.gadā vienlaikus ar vietējo pašvaldību vēlēšanām tiešās vēlēšanās ievēlēs arī reģionālo pašvaldību vadību.
Pagājušā gada augustā valdība konceptuāli jau vienojās administratīvi teritoriālās reformas gaitā Latviju iedalīt deviņos reģionos, kuru vadību ievēlētu 2001.gada pašvaldību vēlēšanās, tomēr vēlāk valdošās partijas viedokli mainīja.
Arī pašvaldību aptaujā, kas notika pagājušā gada nogalē, vairāk pašvaldību atbalstīja piecu, nevis deviņu reģionu izveidošanu reģionālas reformas rezultātā.
Koncepcija paredz, ka līdz 2005.gada martam tiek noteikts pārejas periods liela mēroga reģionālo pašvaldību izveidošanai. Pārejas periodā saglabātos rajonu pašvaldības un vienlaikus tiktu nostiprināti un attīstīti tā saucamie plānošanas reģioni.
Reformas procesā ar likumu paredzēts izveidot piecus plānošanas reģionus - Kurzemes, Latgales, Rīgas, Vidzemes un Zemgales, katrā no tiem ietilpst attiecīgās teritorijas rajoni un pilsētas.
Plānošanas reģionos ietilpstošās rajonu padomes un republikas pilsētu domes savukārt izveidos plānošanas reģiona padomi, paredz koncepcija. Minētos reģionus paredzēts finansēt no rajona un republikas pilsētu pašvaldību finansēm, valsts budžeta dotācijām un mērķdotācijām, kā arī no ārvalstu investīcijām.
Plānošanas reģionu funkcijās ietilps reģiona attīstības programmu izstrādāšana dažādās tautsaimniecības nozarēs, kā arī atsevišķu valsts funkciju īstenošana.
Labklājības ministrija plānošanas reģionu kompetencē nodos speciālo sociālo aprūpi, Satiksmes ministrija - otrās šķiras autoceļu un reģionālā autotransporta apsaimniekošanu, Ekonomikas ministrija - reģiona investīciju programmas, bet Izglītības un zinātnes ministrija - speciālās un profesionālās izglītības iestādes un internātskolas, kā arī profesionālo un valsts atbildībā esošo speciālo vidējo izglītību no citu ministriju kompetences.
Dokumentā arī noteikti termiņi reformas īstenošanas posmiem.
Saskaņā ar koncepciju plānošanas reģioni jāizveido līdz šā gada beigām, bet reformas likumdošanas bāze jāsagatavo līdz 2002.gadam. Atsevišķu valsts funkciju nodošana plānošanas reģioniem sāksies 2001.gadā un ilgs līdz 2004.gadam.
Savukārt decentralizēto valsts funkciju deleģēšana reģioniem sāksies no 2005.gada.
Dokumentā uzsvērts, ka reformas mērķis ir radīt priekšnosacījumus līdzsvarotai visas valsts attīstībai.
Mērķa īstenošanas laikā paredzēts sasniegt vairākas pozitīvas pārmaiņas, piemēram, paaugstināt reģionu konkurētspēju ar Rīgu un citu valstu reģioniem, finansu efektīvāku izmatošanu, ministriju atslogošanu no reģionāla vai vietēja rakstura jautājumiem. Tāpat iecerēts efektīvāk izmantot teritoriju īpatnējās priekšrocības un radīt papildu iespējas iedzīvotāju aktivitātei reģionos.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
