Ministru kabinets otrdien nolēma pagarināt bijušo PSRS pasu nomaiņas termiņu līdz nākamā gada 31.martam.
Valdība arī uzdevusi līdz 20.janvārim Tieslietu, Ārlietu un Iekšlietu ministrijām kopīgi izstrādāt veicamo pasākumu kopumu, lai iespējami lielāks personu skaits apmainītu pases.

Tieslietu un Ārlietu ministrijām arī jāprecizē, kāds būs to personu statuss, kuras noteiktajā termiņā termiņā nebūs pases apmainījušas.

Segliņš uzsvēra, ka pēc 31.marta pasu nomaiņas termiņš pagarināts vairs netiks.

Valdība jautājumu izskatīja, jo, pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) apkopotās informācijas, iepriekš noteiktajā termiņā - līdz šā gada 31.decembrim - PSRS pilsoņu pases pret nepilsoņu pasēm nomainīt nepaspēs aptuveni 70 tūkstoši personu.

Neoficiālu lūgumu pārcelt termiņu izteikusi arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija.

PMLP priekšnieka vietnieks Andris Jānis Lejiņš iepriekš BNS prognozēja, ka 20 līdz 25 tūkstošiem no 70 tūkstošiem cilvēku būs attaisnojošs iemesls - slimība, darbs, vecums vai citi apstākļi -, kas ļaus pasi saņemt arī pēc noteiktā termiņa - 1.janvāra.

Aptuveni 44 tūkstoši šo personu jau ir Krievijas pilsoņi, tāpēc viņiem būs jānoformē uzturēšanās atļaujas.

Savukārt pārējiem, kam nebūs citas valsts pilsonības vai attaisnojošu iemeslu pases saņemšanai, acīmredzot Latvijā būs jāuzturas bez legāliem personu apliecinošiem dokumentiem.

Tomēr Lejiņš uzsvēra, ka arī šīs personas netiks izraidītas no valsts. Pēc likuma, no valsts var izraidīt tikai tos, kam ir citas valsts pilsonība un pastāvīgs pieraksts tajā, turklāt šī valsts ir apliecinājusi gatavību uzņemt izraidīto personu.

Ar PSRS pilsoņa pasēm nav iespējams saņemt pensijas, pabalstus un citus sociālos pakalpojumus, jo, pēc valdības noteikumiem, no 2000. gada 1.janvāra šīs pases vairs nav derīgas iekšējai lietošanai Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!