"Kamēr mēs [ministri] neesam nobalsojuši, mēs īpaši negribam saukt šos resorus," sacīja Godmanis. Viņš arī neizpauda, vai ir iespējams samazināt finansējumus Aizsardzības ministrijai, jo Latvijai kā NATO dalībvalstij ir jānodrošina finansējums aizsardzības jomai 2% no IKP, kā arī, vai iespējamais samazinājums Iekšlietu un Satiksmes ministrijai.
Godmanis pirmdien atteicās paust, kurām nozarēm un par cik būs mazāk naudas, nekā bija plānots Saeimā iesniegtajā un pirmajā lasījumā atbalstītajā budžeta projektā. Tiesa atlīdzības - piemaksas pie algas, prēmijas un tml. - valsts sektorā strādājošiem tiks samazinātas par 5%, un jau ir izdots īpašs rīkojums, ka šogad valsts iestādēs strādājošiem neizmaksās prēmijas.
Godmanis arī minēja, ka ir divas jomas, kur samazinājuma nebūs, jo to nosaka likums - pirmā ir algas valsts sektora strādājošajiem, otrā ir sociālā joma, kur dažādus pabalstus nosaka likumi.
Par budžeta projekta labojumiem galīgajā variantā valdība lems sestdien.
Pirmajā lasījumā daudz kritizēto budžeta projektu Saeima pieņēma ceturtdien.
Valdība tajā bija ieplānojusi IKP 2% apmērā un budžeta deficītu - 1,85% jeb fiskālo deficītu - 329,6 miljonu latu apjomā, kas daudzuprāt, bija nereāls paredzējums. Vēl pirms tam gan opozīcija, gan ekonomisti un uzņēmēji norādīja, ka uz šādu prognozi veidot budžetu ir aplami, jo Latvijas ekonomika nākamajā gadā nevis attīstīsies, bet piedzīvos lejupslīdi. Tāpēc arī Godmanis bija spiests atzīt, ka otrajam lasījumam budžets tiks pārveidots, samazinot gan ieņēmumus, gan atbilstoši izdevumus.
Premjers gan arī atzina, ka nākamā gada budžets tiks koriģēts visa gada laikā atbilstoši jaunākajiem datiem par ieņēmumiem un izdevumiem. Pēc viņa vārdiem situācija pasaules ekonomikā ir tik mainīga, ka plānot ilgtermiņā ir gandrīz neiespējami.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Kārlis Leiškalns (TP) rosināja budžeta ieņēmumu un izdevumu prognozi samazināt par 100 līdz 150 miljoniem latu, samazinot līdzfinansējumu Eiropas Savienības projektiem. Godmanis šādu ideju atbalsta ar nosacījumu, ja šo iekrāto naudu nākamgad budžeta grozījumos atliek atpakaļ. Savukārt Finanšu ministrija solīja meklēt ceļus, kā valdībā iesniegt budžetu ar samazinājumu 200 miljonu latu apmērā. Vēlāk to valdība otrajam lasījumam iesniegtu Saeimai.
Pirmajā lasījumā pieņemtajā valsts pamatbudžetā ieņēmumi bija plānoti 3 697 626 027 latu apmērā, no kuriem nodokļu ieņēmumi plānoti 2,794 miljardu latu apjomā (šogad - 2,62 miljardi latu).
Valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija plānoti 1 763 983 039 latu apmērā (šogad - 1 449 969 627 lati).
Budžeta kopēji izdevumiem nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, bija jāpieaug par aptuveni 536 miljoniem latu, sasniedzot 5,791 miljardus latu. Tiesa, sākotnēji septembrī izskatītajā projektā budžeta izdevumi tika plānoti pat 6,044 miljardu apmērā.
Tiesa, vēl septembrī, kad budžeta ieņēmumi bija plānoti lielāki nekā tie ir tagad, finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) bija spiests atzīt, ka nākamā gada budžets būs ar visu laiku lielāko samazinājumu attiecībā pret iepriekšējo gadu atjaunotās Latvijas vēsturē. Tolaik asas iebildes valdības lēmumam iesaldēt algas valsts sektorā bija mediķu, skolotāju un citu profesionāļu rindās, Tomēr dažas nedēļas ilgušās abu pušu sarunas beidzās bez kompromisa, jo arodbiedrības nespēja pārliecināt Godmani, ka algas iespējams neiesaldēt, samazinot izdevumus citās jomās. Tāpat vēl vecā budžeta projekta ietvaros bija nolemts par 10% samazināt valsts iestādēs strādājošo skaitu. Puse no viņiem darbu zaudētu līdz gadu mijai, otra puse - līdz nākamā gada vidum.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
