Valdība samazina budžetu par 227 miljoniem latu
Foto: AFI

Valdība sestdien ārkārtas sēdē nolēma samazināt nākamā gada budžeta ieņēmumu prognozi un izdevumus par 227 miljoniem latu, savukārt budžeta deficīts būs 1,5% līmenī no IKP iepriekš paredzēto 1,85% vietā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

imageFoto galerija: valdības sēde 8.novembrī

Valdība arī mainīja iekšzemes kopprodukta dinamikas prognozi – iepriekš plānotās 2% izaugsmes vietā tagad paredzēts samazinājums par 1%.

Valdības sēdē vēlā pēcpusdienā pievienojušies arī Hipotēku bankas valdes priekšsēdētājs Inesis Feiferis un par banku uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti Latvijā atbildīgās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāja Ilona Krūmane.

Neoficiāli izskan minējumi, ka valdības sēde ir ievilkusies, jo tiek lemts par valsts atbalsta iespējām kādai grūtībās nonākušai Latvijas bankai, iespējams, ka tā ir "Parex banka", kurai šogad jāatdod 775 miljonus eiro (545 miljoni latu) lielais sindicētais kredīts. Tiek pieļauts, ka atbalsta sniegšana varētu izpausties caur valstij pilnībā piederošo komercbanku – Hipotēku banku.

Iepriekš valdība vienojās, ka par 5% tiks samazinātas atlīdzības - algas, prēmijas, piemaksas - valsts iestādēs strādājošajiem.

Divas jomas, kur samazinājuma nebūs, jo to nosaka likums - pirmā ir algas valsts sektorā strādājošajiem, otrā ir sociālā joma, kur dažādus pabalstus nosaka likumi.

Pirmajā lasījumā daudz kritizēto budžeta projektu Saeima pieņēma ceturtdien.

Valdība tajā bija ieplānojusi IKP 2% apmērā un budžeta deficītu - 1,85% jeb fiskālo deficītu - 329,6 miljonu latu apjomā, kas daudzuprāt, bija nereāls paredzējums. Vēl pirms tam gan opozīcija, gan ekonomisti un uzņēmēji norādīja, ka uz šādu prognozi veidot budžetu ir aplami, jo Latvijas ekonomika nākamajā gadā nevis attīstīsies, bet piedzīvos lejupslīdi. Tāpēc arī Godmanis bija spiests atzīt, ka otrajam lasījumam budžets tiks pārveidots, samazinot gan ieņēmumus, gan atbilstoši izdevumus.

Premjers gan arī atzina, ka nākamā gada budžets tiks koriģēts visa gada laikā atbilstoši jaunākajiem datiem par ieņēmumiem un izdevumiem. Pēc viņa vārdiem situācija pasaules ekonomikā ir tik mainīga, ka plānot ilgtermiņā ir gandrīz neiespējami.

Pirmajā lasījumā pieņemtajā valsts pamatbudžetā ieņēmumi bija plānoti 3 697 626 027 latu apmērā, no kuriem nodokļu ieņēmumi plānoti 2,794 miljardu latu apjomā (šogad - 2,62 miljardi latu).Valsts speciālā budžeta ieņēmumi bija plānoti 1 763 983 039 latu apmērā (šogad - 1 449 969 627 lati).

Budžeta kopēji izdevumiem nākamgad, salīdzinot ar šo gadu, bija jāpieaug par aptuveni 536 miljoniem latu, sasniedzot 5,791 miljardus latu. Tiesa, sākotnēji septembrī izskatītajā projektā budžeta izdevumi tika plānoti pat 6,044 miljardu apmērā.

Tiesa, vēl septembrī, kad budžeta ieņēmumi bija plānoti lielāki nekā tie ir tagad, finanšu ministrs Atis Slakteris (TP) bija spiests atzīt, ka nākamā gada budžets būs ar visu laiku lielāko samazinājumu attiecībā pret iepriekšējo gadu atjaunotās Latvijas vēsturē. Tolaik asas iebildes valdības lēmumam iesaldēt algas valsts sektorā bija mediķu, skolotāju un citu profesionāļu rindās, Tomēr dažas nedēļas ilgušās abu pušu sarunas beidzās bez kompromisa, jo arodbiedrības nespēja pārliecināt Godmani, ka algas iespējams neiesaldēt, samazinot izdevumus citās jomās. Tāpat vēl vecā budžeta projekta ietvaros bija nolemts par 10% samazināt valsts iestādēs strādājošo skaitu. Puse no viņiem darbu zaudētu līdz gadu mijai, otra puse - līdz nākamā gada vidum.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form