Līgumu noslēdz starp Latviju un visām atsevišķajām ES dalībvalstīm un kandidātvalstīm. Ķesteris sacīja, ka "līdz ar līguma noslēgšanu faktiski tiek veidota jauna ES".
Līgumam tiek pievienoti arī pievienošanās akti un vairāki pielikumi. Piemēram, pielikumi ar Šengenas "acquis", tehniskajām adaptācijām un pielikumi par katru ES kandidātvalsti, kur fiksēts valsts pārejas periods. Pavisam kopā ir 18 pielikumi, 10 protokoli un vairākas deklarācijas.
Pēc ES līguma parakstīšanas tas jāratificē ES dalībvalstu parlamentos, savukārt Eiropas Parlaments līgumu jau ir akceptējis, tādējādi piešķirot Parlamenta mandātu ES dalībvalstīm parakstīt uzņemšanas līgumu ar Latviju.
Par Latviju nobalsoja 522 deputāti, pret bija 22, bet atturējās 24 deputāti. Ķesteris sacīja, ka pret Latviju esot balsojis Francijas pārstāvis Lepēns, taču, salīdzinot ar citām kandidātvalstīm, Latvija, tāpat kā Ungārija un Slovēnija, saņēma visaugstāko pozitīvo balsojumu, par divām balsīm mazāk tika Igaunijai un par vienu balsi mazāk - Lietuvai. Vismazākais atbalsts tika Čehijai - 489 balsis.
Ķesteris pastāstīja, ka "līgums ir triju gadu sarunu rezultāts un parakstīšanai ir simbolisks raksturs". Līgums gatavots pagājušā gada vasarā, un darbu pabeidza šā gada janvārī. Lai līgumu sagatavotu, tika izveidota īpaša juristu grupa, kas saņēma speciālu izglītību. Šajā grupā bijuši vairāku ministriju pārstāvji (to starpā no ĀM - 2 cilvēki). Sarunu delegācija, pārbaudot līguma tekstu, esot atradusi dažas garumzīmju un pārsitienu kļūdas. Kādam pārtikas uzņēmumam neesot bijušas uzrādītas pārejas perioda beigas.
Sarunu vadītājs pavēstīja, ka līgumā neesot noteikta izstāšanās no ES, taču izstāšanos varot apspriest Eiropas Konventā un sarunās par izstāšanās nosacījumiem. Taču "neviens nestājas ES, lai pēc tam izstātos no tās", pauda Ķesteris.
Iestāšanās līgumu parakstīs 10 kandidātvalstu un 11 dalībvalstu valodās, un parakstīs visus eksemplārus. Ķesteris to nosauca savā ziņā par ieguldījumu latviešu valodā, jo tiks attīstīta tehniskā valoda.
Līgumam pievienota vienošanās, ka valstis piedalīsies ES lēmumu pieņemšanas procesā pēc līguma parakstīšanas, "tādējādi no 16.aprīļa Latvija būs pārstāvēta visos Eiropas funkcionālajos līmeņos", pauda Latvijas iestāšanās ES sarunu vadītājs. Viņš arī norādīja, ka "pēc līguma parakstīšanas Latvija jau faktiski būs kā ES dalībvalsts". Attiecībā uz pārstāvju resursiem Ķesteris pauda viedokli, ka "mazās valstis ir stingri koordinētākas nekā lielās valstis, līdz ar to arī efektīvākas", norādot, ka jāstiprina Latvijas pārstāvniecība ES.
Līgumā noteikta arī Latvijas pievienošanās ES līgumiem ar trešajām valstīm ārējās tirdzniecības jomā, taču regulēts tiek tikai imports, nevis eksports.
Latvijas iestāšanās līguma ES teksts pieejams ĀM mājas lapā internetā http://www.am.gov.lv, taču līguma kopijas tikšot nogādātas arī ES informācijas centros lauku bibliotēkās.
Tautas nobalsošana par iestāšanos ES notiks 20.septembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
