Šajā gadā valsts iestāžu kavētie maksājumi sasnieguši 13 miljonus latu, lielākā daļa no tiem Aizsardzības ministrijai - 5,6 miljoni latu - un Iekšlietu ministrijai - 4,08 miljoni latu.
Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Baiba Bāne ministriem valdības sēdē atgādināja, ka vienošanās ar starptautiskajiem aizdevējiem paredz - nedrīkst pieļaut maksājumu kavēšanos un to atlikšanu uz nākamo gadu, tāpēc ir jāmeklē iespējas tos pārfinansēt.
Aizsardzības ministrs Imants Lieģis (PS), skaidrodams lielo maksājumu kavējumu, norādīja, ka tas izveidojies no Nīderlandes savulaik pasūtīto piecu mīnu kuģu dēļ. Lieģis stāstīja, ka sarunas ar Nīderlandi par kuģu iegādi vēl turpinās, taču, visticamāk, vienošanos līdz gada beigām neizdosies panākt. Ministrija cer vienoties, par maksājumu kavējumu pārlikšanu, piemēram, ar nosacījumu, ka kuģus pagaidām nepērk un attiecīgi arī naudu maksās vēl pēc diviem gadiem.
Savukārt IeM maksājumu kavējumi izveidojušies par ministrijas kompleksu Čiekurkalna 1.līnijā 1.
Jau vēstīts, ka valdība otrdien nolēma uz budžeta deficīta rēķina un no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem segt daudzu valsts iestāžu parādus vairāk kā 10 miljonu latu apjomā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
