Valdība vienojas slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijas lidmašīnām
Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Ministru kabinets sestdien vienojās slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijas komerclidojumiem, portāls "Delfi" uzzināja Ministru kabinetā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) iepriekš ziņoja, ka šis lēmums būs spēkā no pulksten 24.

Valdības uzklausītajā informatīvajā ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā, ka Krievija 2022. gada 24. februārī ir sākusi plaša mēroga militāru agresiju pret Ukrainu, un saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 89. pantu Satiksmes ministrijai tiek atļauts veikt nepieciešamos pasākumus, lai Krievijā reģistrētu pārvadātāju gaisa kuģiem neizsniegtu lidojumu atļaujas komerclidojumiem Latvijas gaisa telpā.

Satiksmes ministrijā portālam "Delfi" skaidroja, ka šādi ierobežojumi pieņemti saskaņā ar Lietuvu un Igauniju, kas faktiski nozīmē, ka Krievijas komercreisiem slēgta gaisa telpa virs visām trim Baltijas valstīm.

Izņēmuma kārtā šāds aizliegums nav piemērojams gaisa kuģiem, kas ir avārijas situācijā, piedalās aviācijas meklēšanas un glābšanas darbos, medicīniskās evakuācijas lidojumiem un lidojumiem, kuri tiek veikti humānu iemeslu dēļ un ir atbilstoši saskaņoti ar atbildīgajām institūcijām.

"Šajā situācijā nav iespējams ignorēt Krievijas agresīvo rīcību, tās brutālos uzbrukumus Ukrainas demokrātijai un brīvībai. Gaisa telpas slēgšana ir viens no elementiem ierobežojumu un sankciju kopumā, kas tiek vērsts pret Krieviju," Satiksmes ministrijas preses paziņojumā citēts satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Lēmums valdībā pieņemts vienbalsīgi.

Jau ziņots, ka iepriekš portālam "Delfi" tieslietu ministrs, Ministru prezidenta biedrs Jānis Bordāns (JKP), taujāts, kad gaisa telpu Krievijas lidojumiem varētu slēgt, atbildēja: "maksimāli ātri".

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) rosināja slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijas lidmašīnām piektdienas vakarā, portālam "Delfi" apliecināja ministrs.

Līdz šim līdzīgus lēmumus ir pieņēmušas vairākas Eiropas valstis. Šādi lēmumi tiek pieņemti pēc tam, kad jau trešo dienu turpinās Krievijas armijas iebrukums neatkarīgajā Ukrainā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lai ierobežotu dezinformācijas kampaņu izplatību, portāls "Delfi" apturējis iespēju komentēt rakstus

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Artis Pabriks Eiropa Jānis Bordāns Krievija Krišjānis Kariņš Ministru prezidents Satiksmes ministrija Ukraina
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form