Valdības deklarācijas melnrakstā iekļautās vēlmes 2019. gadā izmaksātu 660 miljonus eiro
Foto: F64

Topošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijas melnrakstā iekļautās vēlmes – jaunas politikas iniciatīvas izmaksātu 660 miljonus eiro, ja tās visas ieviestu jau šogad, liecina Finanšu ministrijas (FM) aprēķini.

Pirmdien Kariņš ar jaunveidojamās valdības ministru amata kandidātiem, valdību veidojošo Saeimas frakciju un partiju vadītājiem tikās ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai apspriestu valdības deklarācijā paredzēto iniciatīvu fiskālo ietekmi.

Kā skaidroja Kariņš, FM aprēķini liecina, ka visu deklarācijā iekļauto vēlmju īstenošana, ja to visu veiktu šogad, izmaksātu 660 miljonus eiro. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka deklarācijā iekļautos mērķus nav paredzēts īstenot vienā gadā. "Griba un apetīte nedaudz pārsniedz iespējas," izveidojošos situāciju raksturoja premjera amata kandidāts. Viņš atzīmēja, ka deklarācijā iekļautie uzdevumi tiks koriģēti.

"Mēs neskatāmies uz to, ka mums būtu jāatsakās no valdības solījumiem. Jautājums, vai visiem solījumiem ir vai nav segums, gandrīz visiem ir. Mēs šo jautājumu detalizēti vēl neesam skatījušies," atzina Kariņš. "Tā, protams, ir ļoti liela summa, bet, ja mēs skatāmies pakāpeniski un arī skatāmies uz tautsaimniecības izaugsmi, tas nenozīmē, ka mēs vispār nevarēsim īstenot ieceres."

Šogad nav iespējams pārdalīt budžeta līdzekļus jaunām politikas iniciatīvām. "Jautājums, kā mēs varēsim iekļauties jau nospraustā deficīta līmenī," retoriski vaicāja Kariņš. Viņš uzsvēra, ka plānots, ka 2019. gada valsts budžets iekļausies iepriekš noteiktajā budžeta deficītā, līdz ar to budžets nebūtu atkal jāsaskaņo ar Eiropas Komisiju. "Ja mēs izveidojam valdību, jaunās valdības politika sāktos ar 2020. gadu," atzīmēja premjera amata kandidāts.

Partiju apvienības "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce pēc sanāksmes norādīja, ka "visneaprēķināmākais, bet droši vien fiskāli ietilpīgākais ir tiekties uz to, lai darbaspēka nodokļi būtu konkurētspējīgākie Baltijā". Tāpat fiskāli ietekmīgs solis būtu, ja valdība uzreiz sāktu pildīt Augstskolas un Zinātniskās darbības likumos noteiktās saistības par ikgadēju finansējuma pieaugumu 0,25% no iekšzemes kopprodukta (IKP) katru gadu.

Pūce arī pieļāva, ka viena no lietām, ko valsts budžetā varētu pārskatīt, ir tas, cik pašvaldības saņem no kopējumiem ieņēmumiem valstī. Šobrīd tie ir 19,6%. "Tā ir lieta, kas ir pārskatāma. Tā šogad izmaksā vairāk nekā 100 miljonus eiro un nākamgad vairāk nekā 200 miljonus eiro," skaidroja "Attīstībai/Par!" pārstāvis, piebilstot, ka tas ir jautājums, kas ir izskatāms budžeta sagatavošanas procesā.

Jau otrdien politiķi tiksies uz nākamo darba sanāksmi, lai turpinātu darbu pie valdības deklarācijas, sadarbības līguma, kā arī fiskālās disciplīnas līguma. Plānots, ka darbs pie visiem trim dokumentiem noslēgsies ceturtdienas vakarā, lai piektdien un sestdien politisko spēku valdes varētu lemt par dalību Kariņa vadītājā valdībā.

Pēc nedēļas, 21. janvārī, Kariņš plāno tikties ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni.

"Nākamās nedēļas laikā, ja viss iet gludi, mēs pat varētu apstiprināt valdību," pauda premjera amata kandidāts.

Vēstīts, ka piektdien darba sanāksmē, kurā pārrunāts topošās valdības deklarācijas melnraksts, potenciālie sadarbības partneri panāca vienošanos par vairākiem jautājumiem.

Politiķi panāca vienošanos, kā virzīties uz priekšu ar administratīvi teritoriālo reformu, tā būs jāievieš līdz pašvaldību vēlēšanām. Tāpat politiķu starpā bija vienprātība, ka nākamā valdības neatbalstīs obligātas bēgļu kvotas. Politiskie spēki arī apņēmās novērst jebkādu draudus Latvijas finanšu sektoram.

Portāls "Delfi" jau ziņoja, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis pirms nedēļas pēc tikšanās ar partiju apvienības "Jaunā Vienotība" premjera amata kandidātu Kariņu nolēma uzticēt valdības veidošanu tieši "Jaunās Vienotības" izvirzītajam Ministru prezidenta amata kandidātam.

Jāatgādina, ka jau piecpadsmito nedēļu norisinās valdības veidošanas sarunas. Neilgi pēc 13. Saeimas deputātu mandātu apstiprināšanas Valsts prezidents kā premjera amata kandidātu nominēja JKP līderi Jāni Bordānu, taču viņa centieni izveidot valdību nebija sekmīgi. Arī "KPV LV" līdera Alda Gobzema, kuru prezidents nominēja 26. novembrī, centieni nevainagojās panākumiem. Kā trešo premjera amata kandidātu Vējonis nominēja Kariņu.

Source

www.DELFI.lv

Tags

13. Saeima Jaunā Vienotība Krišjānis Kariņš
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form