Valdības piešķirtais Covid-19 krīzes atbalsts šogad devis medijiem iespēju izdzīvot, uzskata asociācija
Foto: Pixabay

Latvijas raidorganizāciju asociācija (LRA), izvērtējot Covid-19 ietekmi uz asociācijā ietilpstošo televīzijas, radio un interneta mediju darbības rezultātiem 2020. gadā, secina, ka valsts piešķirtais atbalsts reklāmas ienākumu dramatiskā krituma kompensēšanai ir bijis pamatots un veiksmīgs valdības lēmums krīzes situācijā.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tas ir ļāvis medijiem šogad izdzīvot un saglabāt darbu vismaz 200 darbiniekiem, portāls "Delfi" uzzināja asociācijā.

Savukārt iedzīvotājiem šis valdības mērķtiecīgais risinājums sarežģītajos krīzes apstākļos saglabāja daudzveidīgu un kvalitatīvu Latvijas mediju vidi, kas nacionālā un reģionālā līmenī piedalās iedzīvotāju informēšanā par Covid-19 jautājumiem, ikdienā rada kvalitatīvu, Latvijā veidotu mediju saturu, kā arī aktīvi cīnās pret viltus ziņu un dezinformācijas izplatīšanu. Tomēr gada griezumā ir redzams, ka mediju zaudējumu apjoms turpina būtiski palielināties, līdz ar to kopā ar valsts institūcijām ir jāstrādā pie atbilstoša kompensācijas mehānisma izstrādes.

Medijiem vislielākie reklāmas ienākumi gada pirmajā pusē veidojas no marta līdz jūnijam, tomēr šogad tieši šajā periodā Covid-19 ietekmes dēļ pēkšņi radās krass reklāmas ienākumu kritums, kad masveidā tika izbeigtas reklāmas kampaņas.

Līdz ar to Covid-19 seku novēršanai un mediju darbības satura atbalstam tika piešķirti finansiālie līdzekļi, uz kuriem raidorganizācijas (radio un TV) varēja pieteikties NEPLP: 1 000 000 eiro tika piešķirts vairākos konkursos, atbalstot satura veidošanu trīs mēnešu garumā. "Sabiedrības integrācijas fondā" bija pieejams finansējums 323 379 eiro apmērā apraides izmaksu segšanai, kā arī papildus citiem medijiem, tajā skaitā ziņu portāliem, bija iespēja pretendēt uz finansējumu satura veidošanā, norāda asociācijā.

"Gada sākuma krīzes situācija parādīja, cik būtiska loma krīzes pārvarēšanā ir informatīvajam darbam, ko veic tieši mediji, jo vispārējas neziņas un stresa apstākļos par to, kā Covid-19 izplatīsies, kā tas ietekmēs ekonomiku un cilvēku ikdienu, vienlaicīgi sabiedrībā un sociālajos medijos strauji auga arī viltus ziņu un dezinformācijas apjoms. Līdz ar to stratēģiski tas bija pareizs valdības lēmums – finansiāli atbalstīt medijus, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar kvalitatīvu informāciju gan latviešu, gan krievu valodā. Savukārt mediji varēja koncentrēties uz kvalitatīva satura radīšanu, nevis izdzīvošanas jautājumu risināšanu – raidījumu slēgšanu, darbinieku atlaišanu u. tml. Reitingi rāda, ka mediju patēriņš tajā laikā būtiski pieauga – cilvēki analizēja ziņas no dažādiem masu medijiem un ziņu portāliem, sekoja līdzi un ievēroja valdības lēmumus, kas pierāda, cik liela loma medijiem ir nacionālās drošības jautājumu risināšanā," uzsver LRA izpilddirektors Andris Ķēniņš.

Analizējot Covid-19 saņemtā finansējuma izlietojumu un atdevi, vairāki asociācijas biedri norādīja, ka situācija gada pirmajā pusē veidojās tik kritiska, ka tika plānots pat par 60% samazināt ražoto saturu un attiecīgi samazināt darbinieku skaitu vai pat slēgt mediju, jo reklāmas ienākumu kritums atsevišķos gadījumos sasniedza pat vairāk nekā 80%. Tomēr krīzes finansiālais atbalsts stiprināja tieši oriģinālraidījumu veidošanu un analītisko materiālu sagatavošanu.

"Katrs no asociācijas biedriem ir izanalizējis, cik simtus raidījumu stundu vai informatīvo materiālu vienību interneta ziņu portālā ir izdevies sagatavot piešķirtā krīzes finansējuma dēļ, un akcentē, cik daudz darbinieku nav nācies atlaist. Tikai mūsu biedru vidū tie ir vismaz 200 cilvēki! Tāpēc mēs esam gandarīti, ka finansējuma avoti bija pieejami salīdzinoši ātri un bez liekiem birokrātiskiem šķēršļiem, kā rezultātā necieta oriģinālraidījumi un kvalitatīvā žurnālistika. Protams, ka gada griezumā izdzīvošanas "programmu" būs izdevies izpildīt, bet šobrīd kopā ar valsts institūcijām ir jāstrādā pie papildu finansējuma piešķiršanas, jo ne tikai turpinās Covid-19 krīze, bet Latvijas reklāmas tirgus jau vairākus gadus pēc kārtas neaug līdzi ekonomikas izaugsmes tempam un vietējie mediji strauji zaudē ienākumus no reklāmas, savukārt būtiski palielinās nauda, ko Latvija samaksā starptautiskajām mediju platformām. Redzot šo tendenci, mediji cenšas pielāgoties reklāmas naudas samazinājumam – optimizē savas izmaksas, piesardzīgi investē, bet krituma apjoma ietekmi būtiski neizdodas pašu spēkiem ietekmēt," atzīst Ķēniņš.

Kā apliecina Latvijas Reklāmas asociācijas dati, tad valsts sniegtais atbalsts ir krietni mazāks nekā reālais ienākumu kritums no reklāmas, kas 2020. gadā jau sasniedz vairāk nekā 6,7 miljonus. Valsts šobrīd sedz tikai nelielu daļu no negūtajiem ienākumiem.

LRA apvieno ietekmīgākos Latvijas komerciālos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus.

LRA pastāvēšanas pamatā ir tās biedru atbildība pret Latvijas sabiedrību un mediju vidi, kā arī tos vienojošās vērtības: vārda brīvība, viedokļu daudzveidība, tiesiskums, godīga konkurence un citas demokrātiskas sabiedrības pamatvērtības.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Koronavīruss Covid-19 NEPLP
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form