Tomēr Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas deputāti apakškomisijas sēdē kopā ar "kreiso" frakciju pārstāvjiem turpināja konsekventi balsot tikai par tiem priekšlikumiem, kas paredz, ka administratīvi teritoriālā reforma arī turpmāk notiek tikai brīvprātīgi un bez jebkādiem tās beigu termiņa ierobežojumiem.
Neiztika arī bez dīvainiem apgalvojumiem. Piemēram, deputāts Arvīds Ulme (ZZS) pēkšņi paziņoja, ka Latvijā ir "antipašvaldību ministrs". Latvijas Pašvaldību savienības pārstāve Sniedze Sproģe apgalvoja, ka "pēc reformas pabeigšanas Latvijā vairs nebūs pašvaldību, tikai administratīvi teritoriālas vienības". Savukārt Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) valsts sekretārs Arvīds Pīlēģis nocitēja likuma pirmo pantu, kurā skaidri pateikts, ka "administratīvā teritorija ir Latvijas teritorijas iedalījuma vienība, kurā valsts pārvaldes institūcijas un pašvaldība savas kompetences ietvaros realizē pārvaldi".
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Staņislavs Šķesters (ZZS) toties uzstāja, lai tiek nobalsots par ZZS frakcijas priekšlikumu, kas paredz, ka "Ministru kabineta lēmumu par reformētās administratīvās teritorijas izveidošanu, ja tas ir pretrunā ar attiecīgo pašvaldību domju (padomju) lēmumiem, var apstrīdēt Satversmes tiesā". Priekšlikums tika noraidīts, un, kā norādīja Vineta Muižniece (TP), "Satversmes tiesa noteikti atceltu likuma normu, kura deklarētu, ka pašvaldības lēmums ir svarīgāks par Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts atbilstoši likumam".
Likumprojektā netrūkst arī citu ekstravagantu priekšlikumu. Piemēram, Pagastu apvienības valde uzstāj, lai likumā tiktu ierakstīts, ka "reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra atteikumu virzīt pašvaldību priekšlikumu saskaņā ar attiecīgo pašvaldību domju (padomju) lēmumu var apstrīdēt Satversmes tiesā".
Deputāts Ulme bija satraucies arī par to, ka sabiedriskajai apspriešanai par novada veidošanu būs tikai konsultatīvs raksturs, kā to nosaka likums "Par pašvaldībām". Pēc Ulmes domām, tādā gadījumā sabiedriskās apspriešanas rīkošana ir tikai "spēle ar demokrātiju".
Likuma tekstā joprojām paliek "Jaunā laika" frakcijas priekšlikums, kas paredz, ka no valsts budžetā ik gadu 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tiks atvēlēts novadu infrastruktūras attīstībai. Valsts budžetam tas prasītu 63,3 miljonus latu gadā. Uz iebildumiem, ka tik lielu līdzekļu valsts budžetā nav, deputāte Anna Seile (TB/LNNK) mierīgi attrauca: "Lai premjers meklē naudu."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
