Valmieras pili 14.gadsimtā cēluši Valmieras apkārtnē dzīvojošie latgaļi vācu meistaru vadībā, liecina arheoloģiskie atradumi, informēja Valmieras pilsētas pašvaldības Zīmolvedības un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas vietniece Zane Bulmeistare.
Kā vēstīts, veidojot Valmieras Kultūrvides centru, pils teritorijā notiek arheoloģiskie izrakumi.
"Patlaban mēs stāvam Valmieras pils pirmsākumos, Valmieras sākumā 14.gadsimtā. Te redzam deguma joslu. Visticamāk, dedzināti zari, pils būvniecību sākot ar meža izciršanu. Esam paņēmuši ogļu un putekšņu paraugus, lai noskaidrotu, kad un kāds mežs te audzis. Pili cēla vietējais darbaspēks - Valmieras apkārtnē dzīvojošie latgaļi - vācu meistaru vadībā, jo šī bijusi Vācu ordeņa Livonijas atzara pils," tā par vērtīgākajiem atradumiem stāstīja arheologs, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Rūdolfs Brūzis.
Brūzis nodrošina arheoloģiskās uzraudzības darbus Valmieras Kultūrvides centra būvniecības laikā, kas sākusies, būvniekiem strādājot kopā ar arheologu komandu.
Vēsturnieks skaidroja, ka, atrodot latgaļiem raksturīgu vairogaproci un vainaga piekariņus, kas, visticamāk, kaut kur strādājot, aizķērās un noplīsa, arheologi guvuši apliecinājumu teikā vēstītajam, ka pils celtniecībā strādāja gan vīrieši, gan sievietes.
Pils Ziemeļu daļā, kur bijis iekšpagalms, arheoloģiskie izrakumi Latvijas vēstures institūta arheoloģes Tatjanas Bergas vadībā veikti 2018.gadā. Pašlaik arheologiem ir iespēja gadsimtiem senajās "dzīlēs ienirt vēl par 70 centimetriem dziļāk", sacīja Bulmeistare. Turklāt ļoti vērtīgi, ka izpētei pieejama salīdzinoši plaša teritorija, kas ļauj saskatīt kopsakarības starp dažādiem gadsimtiem, viņa piebilda.
"Būvvēstures pētnieki mūrus datē ar 14.gadsimtu. Tos vācu meistaru vadībā cēla vietējie iedzīvotāji. Teikā minēts, ka darbu laikā sievietēm ļauts dēlus zīdīt divas reizes, bet meitas - vienu reizi dienā. Vainags, kā piekariņus atradām, visdrīzāk tika izmantots kā matu lente, lai strādājot tos saturētu kopā," stāstīja Brūzis.
Par zvārgulīšiem pie vainagiem varam lasīt teikās. Visdrīzāk, to uzdevums bija pasargāt no ļauniem gariem. Skaņa rada vilni, tādu kā auru, kas pasargā, piebilda Valmieras muzeja Krājumu nodaļas vadītāja Indra Vīlistere.
Brūzis uzsvēra, ka katrs atradums ir ļoti vērtīgs, jo tajā ir stāsts. "Šīs ir māla poda lauskas. Tepat arī gatavoja, ēda. Redzam viļņotu ornamentu gar malu. Analizējot iekšpusē esošo piedegumu, noskaidrosim, kāds ēdiens šajā podā tika gatavots. Un šī ir vaļņu jeb āķu bises lode. Ap pili bija sarggalerija un šaujamlūkas. Augšā lēja lodes. Izņemot to no veidnes, ir jānokniebj asara, citādi ir risks, ka lode iesprūstu stobrā un pulvera sprādziens traumētu pašu šāvēju," atradumus komentēja vēsturnieks.
Nazītis - visdrīzāk no 17.gadsimta, krāsns podiņa lauska - 16.gadsimts, 1814.gada divkapeika, par ko varēja nopirkt krietna lieluma miltu maisu, tādējādi monētas pazušana, visdrīzāk, bija liels zaudējums, eliksīra un ziedes trauciņi no Vecās aptiekas laikiem, austere, jo viduslaikos nevienas nopietnas dzīres bez tām nenotika, atklājumus iezīmēja vēsturnieks.
Izpētes darbi vēl turpinās. Pēc tam atradumus Valmieras muzejā varēs apskatīt ikviens interesents. Vīlistere sacīja, ka ar atradumu vien nepietiek, pēc tam tas nopietni jāanalizē un jāatjauno, ja iespējams.
"Valmierā karu laikā daudz kas tika nodedzināts, bet daudz brīnumu ir vēl zem zemes. Katrs atradums ir īpašs gan kā veselums, gan palīdzot saskatīt kopainu. Piemēram, šie stāsta par laiku, kad Vidzemes latgaļi te bija kopā ar vāciešiem - arheoloģiskie pierādījumi šim laikam ir reti, tāpēc katrs atradums liek aizrauties elpai," vērtēja Vīlistere.
Kā vēstīts, Valmieras pils kultūrvides centra celtniecība tiek īstenota, piesaistot Eiropas Savienības projekta "Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus" finansējumu no diviem projektiem - 1.kārtas projekta "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" un 3.kārtas projekta "Valmieras Vēsturiskā centra attīstība".
Projekta "Kultūra, vēsture, arhitektūra Gaujas un laika lokos" ieviešanai plānots Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums 1 032 900 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībai 38 823 eiro un pašvaldības līdzfinansējums 155 294 eiro. Projekta "Valmieras Vēsturiskā centra attīstība" ieviešanai plānots ERAF finansējums 2 000 000,00 eiro, valsts budžeta dotācija pašvaldībai 70 588, eiro un pašvaldības finansējums 1 409 108 eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
