Āboltiņš arī uzskata, ka noteikumu izstrādātāji ir pārkāpuši starptautiski pieņemto praksi, kas paredz dokumentu izstrādes laikā konsultēties ar sabiedriskajām organizācijām, šajā gadījumā ar mazākumtautību biedrībām. Kā uzskata Āboltiņš, Latvijā nav iedibinātas šādas tradīcijas un diskusijas sākas tikai pēc tam, kad konkrēts darbs jau ir paveikts.
Kādēļ arī šoreiz pārkāpts šis princips, Āboltiņš atbildēt nevarēja, norādot, ka tas būtu jājautā Valsts valodas centra vadītājai Dzintrai Hiršai, kas bija atbildīgā par noteikumu izstrādi.
Āboltiņš intervijā minēja vairākus trūkumus, kas parādījušies noteikumu projektā, piemēram, nav korekti noteikti prasmes līmeņi. Piemēram, augstākais līmenis paredz, ka valsts valoda jāzin dzimtās valodas līmenī un tas pēc Āboltiņa domām ir nepieņemami. Kā var prasīt, lai vēl kādu valodu cilvēks zinātu tikpat labi kā dzimto valodu, jautāja padomnieks.
Valodas izpildes noteikumu projekts atklātībā parādījās apmēram pirms trijām nedēļām, kad kreisie politiskie spēki sāka protesta akcijas, pieprasot liberalizēt vēl nepieņemtos valdības noteikumus.
Pret noteikumiem protestē Saeimas kreiso spēku frakcija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", kā arī daudzas krievvalodīgo sabiedriskās organizācijas un krievu valodā iznākošie masu mediji.
Paredzams, ka noteikumu izstrādi pabeigs nākamās nedēļas beigās. Pēc tam par tiem notiks konsultācijas ar starptautiskajiem ekspertiem, bet valdībā tie jāpieņem līdz 1.septembrim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
