Valstī ir teju 30 000 alimentu nemaksātāju
Foto: LETA

Uzturlīdzekļu garantiju fondā (UGF) ir informācija, ka teju 30 000 cilvēku nemaksā alimentus, un tieslietu ministres Baibas Brokas (VL-TB/LNNK) skatījumā tas ir ļoti liels skaits, tāpēc jādomā, kas par iemeslu ir alimentu nemaksāšanai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kā intervijā aģentūrai LETA atzina Broka, uzturlīdzekļu piedziņas mehānisms ir viena no jomām, kas jāsakārto. "Statistika par labklājības līmeni Latvijā man liek aizdomāties - mūsu valstī ir 39% ģimeņu, kurās bērnu audzina tikai viens no vecākiem, un no tām 72% ģimeņu ir maznodrošinātas," norādīja ministre.

Viņa sacīja, ka UGF fondā ir informācija, ka teju 30 000 cilvēku ir alimentu nemaksātāji. "Tas, manuprāt, ir ļoti liels skaits, un te jādomā, kāpēc alimenti netiek maksāti. Es noteikti gribētu saprast, kas ir šie apstākļi un kas ir ļaunprātīgie alimentu nemaksātāji," izteicās Broka, papildinot, ka "mums jau ir iestrādes darba grupā, kā publiskot šos alimentu nemaksātājus".

Ministre uzskata, ka ir jārunā arī ar kreditētājiem, lai pirms kredītu izsniegšanas viņi pārliecinātos, vai persona nav uzturlīdzekļu nemaksātāju sarakstā. Viņa uzsver, ka ir jāpanāk, lai šīs personas pilda pienākumus pret saviem bērniem.

Papildus ministre norādījusi, ka ir nepieciešama tiesu sistēmas modernizācija. "Šī gada laikā mums jāpieliek punkts, lai tiktu izveidoti tiesu nami un izlīdzināta tiesu noslodze," sacīja Broka.
Tieslietu ministre arī izteicās par ieslodzīto veselības aprūpi, kas arvien ir aktuāla problēma. Viņa norādīja, ka krīzes laikā ieslodzījuma vietām diezgan daudz tika samazināti finanšu resursi, tostarp tieši veselības aprūpei.

"2009.gada beigās tika atvērta Olaines slimnīca, kas ir ļoti moderna un labi sagatavota, bet krīzes laikā slimnīca tika slēgta, un tikai tagad tās darbība tiek lēnām atjaunota un meklēts personāls, lai to nodrošinātu," klāstīja Broka.

Viņa arī izteicās, ka "mums nereti pārmet cilvēktiesību pārkāpumus cietumos, galvenokārt saistībā ar veselības aprūpi ieslodzījuma vietās, ko Tieslietu ministrijai ir pienākums nodrošināt".
Viņa uzskaitīja, ka lielākā problēma patlaban ir stomatoloģisko pakalpojumu pieejamība, un ministrija to nespēj līdz galam nodrošināt. Broka norāda, ka ieslodzītajiem ir dažādas atkarības, kā arī infekcijas slimības, kuras neārstēšanas gadījumā var radīt tālāko slimības izplatību un epidēmiskas situācijas, un "mūsu pienākums ir to novērst".

"Sadarbībā ar Veselības ministriju esam panākuši finansējuma palielinājumu, lai atbilstoši cilvēktiesību līmenim ieslodzītajiem nodrošinātu veselības pakalpojumus," minēja Broka.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form