Valsts finansējums veselības aprūpei ir nāves spriedums valsts apmaksātai medicīnai, uzskata LĀB  (1)

LĀB norāda, ka pretēji "Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam", kā arī priekšvēlēšanu laikā dotiem solījumiem – veselības nozares finansējums šogad un nākamajos gados ne tikai nepieaugs, bet samazināsies, turpinot graut sabiedrības veselību, kas ir valsts pastāvēšanas un labklājības pamats.

"Šogad un nākamgad Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums, kas jau pašlaik ir zemākais Eiropas Savienībā, noslīdēs zem 4% no IKP," apgalvo LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. Viņa norāda, ka Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%.

"Ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma – slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu – pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pāreju uz maksas medicīnu," situāciju akcentē Aizsilniece.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis, norāda LĀB. Salīdzinājumam – Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327 eiro, bet Lietuva – 2302 eiro. Tas liedz Latvijas iedzīvotājiem pieeju mūsdienīgai ārstēšanai un zālēm, kas pieejamas citu ES valstu pilsoņiem, tādejādi turpinot būtiski pasliktināt mūsu cilvēku dzīves kvalitāti un sekmē emigrāciju uz citām valstīm, uzskata Ārstu biedrībā.

"LĀB uzstājīgi aicina valdību neuzsākt Latvijas ekonomisko transformāciju ar veselības sektora sagraušanu, bet kopīgi izstrādāt un veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5% no IKP un Latvijas valdības tēriņi nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) tuvinātos ES vidējam rādītājam - 15%," uzsver LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš.

Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, mums nekavējoties ir jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām mūsu cilvēku veselībā, jo aizvadītajos gados Latvijai nav izdevies veselības aprūpē sakārtot pat lietas, kas neprasa būtiskus finanšu ieguldījumu, piemēram, slimnīcu pārvaldību un primāro aprūpi – ģimenes ārstu pieejamību, uzsver LĀB.

LĀB viceprezidente Angelika Krūmiņa norāda, ka gan onkoloģijas, gan reto slimību pacientu biedrību pārstāvji jau valdībai atkārtoti norādījuši, ka pieņemto plānu realizācijai netiek atvēlēts atbilstošs finansējums. Tas pats attiecas un jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojumu modeli, kas bez papildus budžeta līdzekļu piešķiršanas ir bezjēdzīgs. "Lielā darba slodze un ilgstošs stress rada neizbēgamu profesionālu un emocionālu izdegšanu gan ārstiem, gan ārstu palīgiem un māsām. Savukārt pārstrādājies un ilgstoši nenovērtēts cilvēks agri vai vēlu izvēlas meklēt darbu privātajā sektorā vai dodas prom no Latvijas. Tā gadā Latvija vidēji zaudē 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu, bet vēl vairāk iedzīvotāju, kas dodas dzīvot uz valstīm, kas spēj nodrošināt cilvēka cienīgu un mūsdienīgu veselības aprūpi," viņa akcentē.

Arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž sašutumu un neizpratni par to, ka valdības sagatavotais valsts budžeta projekts 2023. gadam pēc būtības paredz pasliktināt veselības aprūpes pieejamību un kvalitāti.

LVSADA nenoliedz, ka 2023. gada valsts budžeta plānošana notiek sarežģītos apstākļos. Vienlaikus jāatceras, ka kvalitatīvas veselības aprūpes savlaicīga un vienlīdzīga pieejamība ir svarīgs priekšnoteikums gan valsts drošībai un izaugsmei, gan nevienlīdzības mazināšanai sabiedrībā, kā to paredz Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021. – 2027. gadam (NAP2027). Lai sasniegtu tā izvirzītos mērķus sabiedrības veselībā, atbilstoši Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027. gadam, valsts budžetā 2023. gadam Veselības ministrijas pamatfunkcijām ir papildus jāpiešķir vismaz 306 milj. eiro, atgādina LVSADA. Atsaucoties uz plašsaziņas līdzekļos izskanējušo, valdības izdevumi 2023. gadā būs par aptuveni 2 miljardiem eiro lielāki nekā 2022. gadā. No 2 miljardiem 306 miljoni ir mazāk par sesto daļu. Diemžēl valdība veselības aprūpei plāno papildus tikai 86 miljonus eiro, norāda LVSADA.

Šāds scenārijs pamatnostādnēs ir paredzēts un novērtēts, dokumentā skaidri pasakot, ka to neievērošanas gadījumā veselības aprūpes pieejamība un kvalitāte pasliktināsies. LVSADA uzskata, ka tas būtu kliedzošā pretrunā ar Latvijas valsts un sabiedrības interesēm.

“Ikvienam jāsaprot, ka veselības aprūpes valsts sektora badināšana nozīmē tūkstošiem neizglābtu dzīvību katru gadu. Jau tagad slimnīcas brīdina par palīdzības apjoma sašaurināšanu un ģimenes ārsti norāda, ka situācija ir kritiska. To nedrīkst ignorēt ne valdība, ne Saeima,” aicina LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris.

LĀB un citas veselības aprūpes profesionāļu un pacientu organizācijas ar politiskajām partijām pirms 14. Saeimas vēlēšanām parakstīja Sadarbības memorandu, kurā vienojās par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā. Viens no tiem bija kopīgi sadarboties tādas veselības aprūpes politikas un publiski finansētas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, celtu pacientu aprūpes kvalitāti, atgādina LĀB.