Pēc Labklājības ministrijas (LM) aprēķiniem gadā plānots sniegt sociālo rehabilitāciju vidēji 30 atkarīgajiem pieaugušajiem, un šim mērķim 2007.gadā nepieciešami 169 800 latu, informēja LM sabiedrisko attiecību speciālists Juris Vīgulis.
Grozījumi paver plašākas iespējas sociālo pakalpojumu tirgū ienākt privātpersonām un nevalstiskajām organizācijām. Valsts, piedaloties ar 50% līdzfinansējumu, atbalstīs grupu māju vai dzīvokļu un pusceļa māju veidošanu. Šādi tiks sniegts atbalsts pakalpojuma uzsākšanai, bet tālākā uzturēšana būs atkarīga no iemītnieku, pašvaldības vai pakalpojuma sniedzēja finanšu resursiem.
Tāpat valsts turpmāk segs pusi no uzturēšanās izdevumiem tiem cilvēkiem, kas no ilgstošās sociālās aprūpes iestādēm pārceļas uz dzīvi grupu mājā vai dzīvoklī.
Likumā iekļauts jauns sociālā pakalpojuma veids - pusceļa māja. Pusceļa māja būs sociālās rehabilitācijas institūcija, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina īslaicīgus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, lai viņi gūtu iemaņas patstāvīgai dzīvei vai dzīvei grupu mājā.
Likumā noteikts valsts pienākums piedalīties ar līdzfinansējumu grupu māju (dzīvokļu) un pusceļa māju izveidošanā un aprīkošanā un ar 2007.gada 1.janvāri paredzēts valsts finansējums sociālajai rehabilitācijai pilngadīgām personām, kurām izveidojusies atkarība no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām vielām.
Latvijā pagaidām nemazinās no narkotiskajām, toksiskajām vai citām apreibinošajām vielām atkarīgo cilvēku skaits.
Sākot ar 2007.gadu, katru gadu iecerēts izveidot divus jaunus objektus - vienu grupu māju vai dzīvokli un vienu pusceļa māju. Pēc aptuvenām izmaksām divu objektu izveide izmaksās vidēji 73 tūkstošus latus gadā, no tiem 36,5 tūkstoši latu jeb puse ir plānotais valsts līdzfinansējums.
Likums nosaka: ja pašvaldības administratīvajā teritorijā iedzīvotāju skaits nepārsniedz 3000, pašvaldība var neveidot pašvaldības sociālo dienestu, bet šajā likumā minēto uzdevumu izpildi deleģēt pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajā kārtībā.
Grozījumi paredz, ka personu par cilvēku tirdzniecības upuri varēs atzīt arī sociālo pakalpojumu sniedzējs, ne tikai policija, kā tas ir šobrīd. 2007. gadā sociālo rehabilitāciju plānots sniegt apmēram 50 cilvēku, kas cietuši no cilvēku tirdzniecības, sacīja Vīgulis.
Sociālās rehabilitācijas saņemšanas kārtību un kritērijus personas atzīšanai par cilvēku tirdzniecības upuri noteiks Ministru kabinets.
Cilvēku tirdzniecības upuris šī likuma izpratnē ir persona, kura atzīta par cietušo noziedzīgā nodarījumā par cilvēku tirdzniecību vai kurai kompetenta institūcija izsniegusi izziņu, ka tā ir cietusi cilvēku tirdzniecībā ārvalstī, kā arī persona, kuru par atbilstošu cilvēku tirdzniecības upura kritērijiem atzinis sociālo pakalpojumu sniedzējs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
