Kā norādīts VK revīzijas atzinumā, RTU ir noteikusi pazeminātu nomas maksu un noslēgtos nomas līgumus nav reģistrējusi Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), tādējādi neievērojot vairāku likumu un normatīvo aktu prasības.
Pārbaudītie nomas līgumi ir noslēgti vienas līgumslēdzējas puses - nomnieka - interesēs, paredzot RTU un valstij neizdevīgus nosacījumus, secinājuši revidenti. "RTU, iznomājot valsts nekustamos īpašumus par zemu nomas maksu dažādām uzņēmējsabiedrībām, rada iespēju tām attīstīt savu komerciālo uzņēmējdarbību, izmantojot valsts nekustamo īpašumu," secināja revidenti.
Veicot revīziju, VK konstatēja, ka vairāki RTU valdījumā nodotie nekustamie īpašumi bija padomju kara skolu objekti un to tehniskais stāvoklis neatbilda RTU tiešo funkciju sekmīgai nodrošināšanai.
"Tas radīja iespējas RTU pārņemtos nekustamos īpašumus izmantot pēc saviem ieskatiem, un, kā apliecina revīzijas pierādījumi, darījumi ar šiem īpašumiem neatbilda ne RTU, ne arī valsts interesēm, un valsts nav guvusi no tiem maksimāli iespējamo labumu," norāda VK.
IZM saskaņā ar revīzijas atzinumu ir nepieciešams izvērtēt visus RTU noslēgtos nomas līgumus par valsts nekustamo īpašumu iznomāšanu un veikt pasākumus, kas nodrošinātu, lai līgumi būtu noslēgti atbilstoši likumu un normatīvo aktu prasībām un valsts interesēm.
Savukārt RTU ir nepieciešams izvērtēt visu valdījumā un lietojumā esošo valsts nekustamo īpašumu nepieciešamību augstskolas tiešo funkciju nodrošināšanai un sadarbībā ar IZM risināt jautājumu par lieko, neizmantoto un nevajadzīgo īpašumu nodošanu Finanšu ministrijai vai specializētas valsts institūcijas valdījumā.
RTU rektors Ivars Knēts neuzskata, ka RTU noslēgtie līgumi būtu neizdevīgi. Knēts norādīja, ka iznomātās telpas bijušas ļoti sliktā stāvoklī. Firmas telpas izremontējušas, ieguldījušas tajās līdzekļus, tāpēc neviens arī negribot maksāt lielāku īres naudu. "Mēs varam piedāvāt tikai pussagruvušas mājas, kur jāiegulda no 600 000 līdz 800 000 latu. Kurš pēc tam vēlēsies maksāt lielu īri?" sacīja Knēts.
Pēc RTU rektora aprēķiniem, lai sakārtotu RTU īpašumus Rīgā, Ezermalas ielā, Meža ielā un Lomonosova ielā, nepieciešami aptuveni 30 miljoni latu. Kā pastāstīja Knēts, augstskolai tādas naudas nav, arī IZM līdzekļu šim nolūkam nav.
Kā vienu no risinājumiem Knēts redz IZM palīdzību RTU neizmantotos objektus pārdot vai privatizēt un pēc tam iegūtos līdzekļus nodot RTU. Otra iespēja esot visu zemi un īpašumus nodot augstskolas rīcībā, kā tas ir Igaunijā. Tāpat Knēts uzskata, ka arī uzņēmumiem būtu jānāk palīgā augstskolai un jāiegulda savi līdzekļi, ja reiz ir nepieciešamība pēc augstskolas sagatavotajiem speciālistiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
