Vīķe-Freiberga pauda prieku redzēt karavīrus sveikus un veselus atgriežamies dzimtenē.
Prezidente pateicās visiem karavīriem, kas šo nepilnu četru gadu laikā pabijuši Irākā un, ar savu dzīvību riskējot, piedalījušies kopējās drošības uzturēšanā. "Jūs bijāt lieliski šajā misijā un esat tikuši novērtēti ar visaugstāko atzinību," sacīja valsts augstākā amatpersona.
Vīķe-Freiberga uzsvēra, ka Irāka ir atbrīvota no asiņaina diktatora, bet tā vēl joprojām nav atbrīvota no terorisma. "Tās ir kaites, ko nevar apturēt tikai ar militārām metodēm. Ar to jācīnās visai sabiedrībai," uzsvēra prezidente.
Savas uzrunas noslēgumā Vīķe-Freiberga karavīriem novelēja pelnītu atpūtu un turpināt karjeru bruņotajos spēkos vai arī izmēģināt citas dzīves jomas, izmantojot dienestā gūto pieredzi.
Karavīrus lidostā sagaidīja arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un pretkorupcijas komisijas vadītājs Juris Dalbiņš (TP) un Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Juris Maklakovs.
Arī Dalbiņš parlamenta un aizsardzības ministra Ata Slaktera (TP), kurš patlaban atrodas atvaļinājumā, vārdā pateicās karavīriem par misijā doto uzdevumu veiksmīgu izpildīšanu. Dalbiņš pateicās arī karavīru tuviniekiem, kas izturēja šo grūto laiku. "Novēlu karavīra veiksmi un skaisti nolīgot Jāņus dzimtenē," uzrunā karavīriem vēlēja Saeimas deputāts.
Maklakovs, sagaidot karavīrus, atzina, ka misija sekmīgi ir noslēgusies un karavīri guvuši lielu pieredzi. "Paldies, ka gājāt cauri grūtībām un izpildījāt jums uzdotos uzdevumus," karavīriem sirsnīgi pateicās bruņoto spēku komandieris.
Slakteris izteicis gandarījumu par Latvijas karavīru veiksmīgu atgriešanos Latvijā pēc dienesta pienākumu izpildes koalīcijas spēku vadītajā operācijā Irākā.
"Irākā gūtā pieredze ir neatsverama, tā noderēs Latvijas karavīriem, piedaloties NATO vadītajā operācijā Afganistānā un citās starptautiskajās operācijās. Tieši Irāka bija viena no pirmajām starptautiskajām operācijām, kurā mūsu karavīri lietoja jaunos strēlnieku ieročus un jaunos lauku formas tērpus. Apmeklējot Latvijas kontingentu Irākā, sarunās ar karavīriem es pārliecinājos par jauno ieroču un formu kvalitāti," ar Aizsardzības ministrijas Preses nodaļas starpniecību sacīja Slakteris.
Slakteris uzsvēra, ka šī rotācija Irākā bija īpaši grūta un bīstama. Tāpēc viņam ir prieks un lepnums par karavīru teicami veiktiem dienesta pienākumiem.
"Esmu saņēmis no karavīriem, kā arī viņu ģimenes locekļiem un tuviniekiem daudz pateicības un atbalsta vārdu. Tāpēc gribu teikt viņiem īpašu paldies par izturību un izpratni par Irākā veikto starptautisko operāciju," teica Slakteris.
Tuvākajās dienās aizsardzības ministrs sagaidīs karavīrus, kuri pēc kārtējās rotācijas atgriezīsies no Afganistānas.
Karavīri, izkāpjot no lidmašīnas, izskatījās saguruši. Smaids dažu karavīru sejās bija redzams ļoti īsu brīdi. Sauszemes spēku (SzS) komandieris pulkvedis Igors Rajevs, kurš karavīrus sagaidīja lidostā, žurnālistiem gan apgalvoja, ka visi ir laimīgi atgriezties mājās.
Pēc lidostas mājās atgriezušos karavīrus aizveda uz Ādažu militāro bāzi, kur viņi nodos ieročus un nokārtotas dažas formalitātes. Tur viņus sagaidīs arī tuvinieki, lai pēc tam kopīgi dotos katrs uz savām mājām atvaļinājumā.
Kā ziņots, Irākā kādu laiku paliks vēl četri Latvijas virsnieki, kas risinās jautājumus par kontingenta materiāltehnisko līdzekļu transportēšanu mājup. Jūnija beigās uz Irāku dosies vairs tikai trīs karavīri, kuri nomainīs četrus štāba virsniekus Bagdādē un Divānijā. Turpmākā Latvijas karavīru dalība - skaits, uzdevumi, pakļautība - operācijā Irākā vēl tiek apspriesta, tomēr pagaidām nav plānots, ka Latvijas karavīri nepiedalīsies operācijā Irākā.
Pirmie Latvijas karavīri uz Irāku devās 2003.gada maijā un visus šos gadus dienesta pienākumus pildīja Polijas vadītajā daudznacionālajā Centrālajā un Dienvidu divīzijā (MND CS).
Saeima 2003.gada 20.martā pieņēma lēmumu par NBS vienību nosūtīšanu uz starptautisko miera nodrošināšanas operāciju Irākas atjaunošanai un demokrātijas veicināšanai starptautiskās koalīcijas bruņoto spēku militārās vadības pārziņā. Tā paša gada 5.augustā uz Irāku devās 105 Latvijas karavīri.
Gadu gaitā karavīru skaits šajā operācijā ir mainījies un šogad bija 125 karavīri.
Katru gadu, kad Saeimā skatīts jautājums par misijas pagarināšanu, sabiedrībā plaši diskutēts, kāpēc Latvijai būtu jāpiedalās šādā operācijā. Aizsardzības ministrijas, bruņoto spēku un deputātu vairākuma viedoklis bijis vienots - Latvijai jābūt klāt un jāpalīdz koalīcijas spēkiem miera uzturēšanā Irākā, jo tas ir Latvijas ieguldījums starptautiskajā drošībā un garantē partneru palīdzību Latvijai, ja tāda būs nepieciešama.
Četru gadu laikā Latvija nemiera postītajā Irākā zaudējusi trīs karavīrus. 2004.gada 8.jūnijā sprādzienā Vāsitas provincē netālu no Suvārijas nogalināti seši koalīcijas spēku karavīri, starp kuriem bija arī Latvijas nesprāgušās munīcijas neitralizēšanas speciālists virsleitnants Olafs Baumanis, bet 2006.gada 27.decembrī nemiernieku uzstādīta spridzekļa eksplozijā netālu no Divānijas bojā gāja divi karavīri - dižkareivji Gints Bleija un Vitālijs Vasiļjevs.
Dažāda smaguma ievainojumus un traumas Irākā guvuši vēl vairāki Latvijas karavīri.
Militārā dienesta likums paredz bojā gājušo karavīru mantiniekiem izmaksāt kompensāciju 50 000 latu apjomā, kā arī tiek segti izdevumi par ārstnieciskās rehabilitācijas kursu bojā gājušā karavīra ģimenes locekļiem - laulātajam, bērniem un vecākiem.
Ārstnieciskā rehabilitācija pēc dalības starptautiskajā operācijā patlaban tiek piedāvāta Irākā un Afganistānā dienējušajiem karavīriem. 2006.gadā šo piedāvājumu izmantoja aptuveni 150 karavīru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
