Pakāpeniski pielāgojot par aizsargbūvēm atsevišķas telpas dažādos objektos un izbūvējot jaunas patvertnes, desmit gadu laikā plānots nodrošināt visu Latvijas iedzīvotāju kolektīvo aizsardzību,- to paredz civilās aizsardzības aizsargbūvju koncepcija, kuru otrdien izskatīs Ministru kabinets.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma
Koncepcija paredz pielāgot par patvertnēm pagrabus, garāžas, cokolstāvus un citas telpas. Koncepcija noteiks valsts politiku civilās aizsardzības aizsargbūvju saglabāšanā, izmantošanā un to turpmākajā attīstībā.

Valdība iecerējusi akceptēt koncepcijas variantu, kurš paredz atjaunot bojātās aizsargbūves un ārpilsētas vadības punktus, izbūvēt jaunas aizsargbūves objektu kapitālā remonta un rekonstrukcijas laikā, kā arī būvējot ēkas no jauna. Bojātās aizsargbūves, kuru atjaunošana nav ekonomiski mērķtiecīga, plānots demontēt.

Aizsargbūvju būvniecības, telpu pielāgošanas un uzturēšanas izdevumu lielāko daļu segs īpašnieki, tikai neliela daļa finansējuma paredzēta no pašvaldību un valsts budžetiem. Tomēr valsts regulēs šo procesu.

Koncepcijas realizācijai nepieciešamā summa ir Latvijas apstākļiem ļoti liela - 1,06 miljardi latu. No valsts līdzekļiem plānots atvēlēt tikai 29,7 miljonus latu, bet pārējā summa būtu jāsedz pašvaldībām - 71 miljons latu, un privātīpašniekiem - 962,7 miljoni latu.

Paredzēts, ka būvniecības laikā publiskās ēkās un būvēs - lielveikalos, tirgos, kultūras iestādēs - par īpašnieku līdzekļiem jāizbūvē jaunas aizsargbūves, bet nelielos objektos par patvertnēm jāpielāgo esošās telpas.

1991.gada 1.janvārī Latvijā bija 980 pazemes otrās līdz ceturtās grupas aizsargbūves un 35 ārpilsētas rezerves vadības punkti, kas bija paredzēti iedzīvotāju, Augstākās Padomes, Ministru Padomes, ministriju un citu valsts institūciju darbinieku, kā arī pilsētu domju darbinieku izvietošanai un viņu darbības nodrošināšanai ārkārtējās situācijās vai bruņota konflikta (kara) laikā.

Pēc pilsētu un rajonu pašvaldību un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta datiem 2000.gada 1.janvārī Latvijā bija 384 aizsargbūves ar kopējo ietilpību 125 650 cilvēki, kas ir 5,2% no kopējā iedzīvotāju skaita.

Pēdējo 10 gadu laikā civilās aizsardzības vadības punktu un aizsargbūvju saglabāšanai un uzturēšanai netiek iedalīti nepieciešamie līdzekļi, tāpēc daudzas aizsargbūves atrodas neapmierinošā tehniskā stāvoklī un tās nevar izmantot iedzīvotāju aizsardzībai.

Ņemot vērā būvniecības materiālu un aprīkojuma tirgus cenas, kā arī būvniecības un montāžas darbu izmaksas, atsevišķi izbūvēta otrās grupas pazemes aizsargbūve ar 50 cilvēku ietilpību izmaksā aptuveni 40 000 latu, ar 500 cilvēku ietilpību - 300 000 latu, bet ar 2000 cilvēku ietilpību - viens miljons latu.

Seko Delfi arī Instagram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form