Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) pieprasījusi Garkalnes novada pašvaldībai sniegt paskaidrojumus par tās rīcību saistībā ar nekustamā īpašuma – zemesgabala Berģos – atsavināšanu un apturēt šā lēmuma izpildi. Īpašums tiek pārdots, iespējams, apejot vispārējo likumā noteikto publisku personu mantas atsavināšanas kārtību, portālu "Delfi" informēja ministrijā.
Zemesgabals Siguldas šosejā 8 kopumā 1,27 hektāru platībā pieder pašvaldībai un tas bija nodots komersantam, piešķirot tam apbūves tiesības, taču Garkalnes novada dome šā gada 27. aprīlī nolēmusi izbeigt līgumu par apbūves tiesībām ar komersantu un īpašumu tam pārdot par novērtējuma summu 78 700 eiro, nerīkojot izsoli.
Komersants domei ierosinājis šo zemes gabalu nopirkt, kā pamatojumu minot, ka uz tā atrodas tā īpašumā esoša konteinertipa ēka-jaunbūve. Ministrija, iepazīstoties ar būves informāciju un īpašuma tirgus vērtības aprēķinu, secinājusi, ka uz īpašuma atrodas monolītā dzelzbetona plātne nepilnu 12 kvadrātmetru platībā, kas ierakstīta zemesgrāmatā pamatojoties uz apbūves, nevis īpašuma tiesībām.
Ministrija vērš uzmanību, ka īpašums tiek pārdots, iespējams, apejot vispārējo likumā noteikto publisku personu mantas atsavināšanas kārtību, proti, izsoli, un prasa pašvaldībai apturēt lēmuma izpildi. Tāpat pašvaldības domei līdz šī gada 14. maijam jāiesniedz ministrijā līgums par apbūves tiesību nodibināšanu sabiedrībai, kā arī citus dokumentus, kas saistīti ar īpašuma atsavināšanu.
Ministrija pieprasa arī paskaidrojumu, kāpēc īpašuma atsavināšana notikusi bez izsoles un paskaidrot steigu, ar kādu tiek mēģināts šo īpašumu atsavināt.
Saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā noteikto pašvaldība, kuru administratīvi teritoriālās reformas ietvaros apvieno, var iznomāt savu nekustamo īpašumu, kā arī atsavināt savu kustamo un nekustamo mantu, kuras pārdošanas vērtība pārsniedz 50 000 eiro vai 0,1 procentu no pašvaldības pamatlīdzekļu vērtības, tikai pēc tam, kad saņemts pozitīvs apvienojamo pašvaldību finanšu komisijas lēmums.
Ministrija arī nosūtījusi informāciju Ropažu novada pašvaldības priekšsēdētājam un Stopiņu novada pašvaldības priekšsēdētājai, lūdzot atlikt lemšanu par zemes atsavināšanu.
Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma mērķis ir panākt, lai publiskas personas finanšu līdzekļi un manta tiktu izmantota likumīgi un atbilstoši iedzīvotāju interesēm, novēršot to izšķērdēšanu un nelietderīgu izmantošanu. Izšķērdēšanas novēršanas likums publiskai personai uzliek pienākumu lietderīgi rīkoties ar finanšu līdzekļiem un mantu, kas atsavināma un nododama īpašumā vai lietošanā citai personai par iespējami augstāku cenu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
