Saskaņā ar Tieslietu ministrijas izstrādāto un ceturtdien Valsts sekretāru sanāksmē izsludināto "Vārda, uzvārda un tautības maiņas likumu", turpmāk vārdu un uzvārdu varēs mainīt no 15 gadu vecuma.
Pašlaik spēkā esošais likums nosaka, ka vārdu, uzvārdu un tautības ierakstu drīkst mainīt persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu, bet Personu apliecinošu dokumentu likums nosaka, ka pase personai jāsaņem pēc 15 gadu vecuma sasniegšanas. Līdz ar to, personai, kas vēlas izdarīt izmaiņas vārda, uzvārda vai tautības ierakstā, nepieciešams atkārtoti vērsties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

Lai novērstu šādu situāciju rašanos nākotnē, likumā tiks noteikts, ka nepilngadīga persona vecumā no 15 līdz 18 gadiem drīkstēs mainīt vārdu, uzvārdu un tautību tikai ar rakstisku vecāku vai aizbildņu piekrišanu vai ar bāriņtiesas lēmumu. Savukārt nepilngadīgas personas līdz 15 gadu vecumam iesniegumu vārda, uzvārda maiņai varēs iesniegt tēvs vai māte, kas līdz šim nebija iespējams.

Likumprojekts paredz, ka vārdu vai uzvārdu varēs mainīt, ja tas apgrūtinās personas iekļaušanos sabiedrībā, persona vēlēsies dzimšanas reģistrā ierakstītajam vārdam pievienot otru vārdu vai pievienot savam uzvārdam otra laulātā uzvārdu, kā arī gadījumos, kad personai mainīts dzimums. Vārdu vai uzvārdu varēs mainīt arī tad, ja persona vēlēsies iegūt savu dzimtas uzvārdu tiešā augšupējā līnijā, savu dzimto vai pirmslaulības uzvārdu, kā arī nepilngadīgas personas tēvs vai māte būs tiesāta par tīša, smaga nozieguma izdarīšanu.

Likumprojekts nosaka valsts nodevu par vārda, uzvārda un tautības maiņu uz 50 latiem līdzšinējo 20 latu apmērā, taču no tās tiks atbrīvotas nepilngadīgas personas, kuras mainīs vārdu un uzvārdu pirms 15 gadu vecuma sasniegšanas un personas, kuras vēlēsies mainīt esošo tautību uz tautību "lībietis".

Tāpat likumprojektā paredzēts būtiski saīsināt iesniegumu vārda, uzvārda vai tautības maiņai izskatīšanas termiņus līdz vienam mēnesim pašreizējo trīs vietā. Mainot tautības ierakstu uz tautību "latvietis" vairs nebūs jāuzrāda dokumenti, kas apliecina personas augstāko vai vidējo valsts valodas prasmi. Arī iesniegumam pievienojamo dokumentu klāstu paredzēts sašaurināt līdz pašiem nepieciešamākajiem, piemēram, personas apliecībai vai pasei, kas ļauj identificēt personu. Pārējie dokumenti tiks pieprasīti no citām valsts institūcijām.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!