Foto: LETA
Plašu rezonansi mediķu sabiedrībā raisījis nesens notikums, kura epicentrā ir Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Farmakoloģijas katedras vadītājas, profesores Santas Purviņas sociālajā tīklā "Facebook" publicētais ieraksts ar klāt pievienotu Valsts drošības komitejas (VDK) aģenta kartītes attēlu, kurā redzams Gunta Baha vārds. Pēc šī ieraksta publicēšana viņa uzaicināta uz augstskolas Ētikas komisiju. Komisijā vērsās RSU prorektors Bahs, kurš uzskata – šajā ierakstā aizskarts viņa gods un cieņa.

Bahs plāno vērsties tiesā, lai apstiprinātu nesadarbošanos ar VDK, viņš atzina portālam "Delfi".

Kādēļ tapa "Facebook" ieraksts, kāda ir Baha hipotēze par viņa vārda nonākšanu VDK aģenta kartītē un ko rāda bijušās LPSR VDK pretizlūkošanas elektroniskās datubāzes "Delta Latvija" informācija, skaidroja "Delfi".

Kā portālam pastāstīja profesore Purviņa, viņas 11. maija ieraksts sociālajos tīklos sekoja pēc "Delfi TV ar Jāni Domburu" raidījuma noskatīšanās. Tajā tika analizēta astoņdesmito gadu medicīnas studentu dzīve un VDK, kura topošos ārstus rūpīgi uzraudzīja un dažus arī savervēja par ziņotājiem.

Tā kā raidījumā izskanēja kāda mediķa vārds, ko pēc tam arī Teksasas universitātes profesors, ārsts Uģis Gruntmanis bija sadzirdējis un pieminējis savā ierakstā "Facebook," Purviņa sociālajā tīklā ierakstā vērsās pie Gruntmaņa. Viņas ierakstam klāt pievienots bija attēls ar VDK aģenta kartīti, uz kuras rakstīts Gunta Baha vārds, kā arī segvārds "Arnolds". Tajā minēts, ka viņš savervēts 1986. gadā. VDK aģenta kartīte atrodama Latvijas nacionālā arhīva mājaslapā publicētajā VDK aģentu kartotēkā.

Ierakstā Purviņa Gruntmanim jautāja, vai "šis Arnolds" arī neesot vienlīdz atbildīgs. "Savervēts 1. kursā, šobrīd rāda piemēru visai jaunajai ārstu paaudzei. Ne tikai es, bet daudzi mani kolēģi, gan arī studenti izjūt jau labu laiku lielu kauna sajūtu. Ja studējošie ar ņirgājošu attieksmi šo MF vadītāju sauc vārdā Arnolds, ar ko tiek saprasts viss, tad, kā lai jūtas kolēģi! Un kāpēc pašam Arnoldam nav ierunājusies sirdsapziņa?" – raksta Purviņa. Viņa arī norāda: "Laikā, kad gaisā virmoja atmoda, mēs visi bijām uz neatkarības viļņa, ne no kā nebaidījāmies. Un te citi tajā pašā laikā nostājas čekas pusē un nodod "stukačo" savus kursa biedrus, kolēģus".

Par ieraksta tapšanu portālam "Delfi" Purviņa norāda, ka viņa ir neizpratnē, kādēļ augstskolā valda klusēšana. Proti, kāpēc augstskolas reputācijas vārdā prorektors nerunā un necenšas sevi reabilitēt pēc iespējas ātrāk, nevis, lai tā vietā klusībā domātu, ka neviens par to nerunās. "Lai glābtu augstskolas vārdu, vai nu sevi attaisnotu vai paskaidrotu," skaidro Purviņa.

Tālākā notikumu attīstība bija šāda: 13. maijā RSU prorektors, profesors Bahs lūdza RSU Ētikas komisiju tās kompetences ietvaros izskatīt vēstulē pievienotā dokumenta satura, proti, sociālā tīkla "Facebook" ieraksta, izplatīšanas atbilstību RSU Ētikas kodeksam.

Mulsina ātrā sēdes noteikšana


Pirmdien, 13. maijā, Purviņa saņēmusi epastu no RSU Ētikas komisijas vadītājas Baibas Mauriņas par Baha iesniegumu. "Sēde tiek nolikta pēc divām dienām – trešdien pulksten 13. Lūdza informēt par iespējām ierasties. Aizrakstīju, ka tik īsā laikā savus darbus nevaru saplānot. Uzreiz sekoja nākamā vēstule, ka tad sēde tiek organizēta piektdien pulksten 14 un, ja nevarat ierasties, sēde notiks bez jums," stāsta Purviņa. Viņa neizprot, kādēļ tāda steiga jautājuma izskatīšanā. Ko tieši Ētikas komisija jautās, viņa nezinot, zināms vien, ka tas skar viņas "Facebook" ierakstu.

"Protams, ka tas viss izraisīja manī un kolēģos šoku, tas atgādina padomju laiku represijas," saka Purviņa. Par to viņa arī vēstīja "Facebook" ierakstā tajā pat dienā: "Vēlos padalīties savā neizpratnē par to, ko sauc par vārda brīvību un demokrātiju! Par "Facebook" profilā ievietoto čekas aģenta kartiņu, kura ir pilnīgi publiski pieejama jebkuram pilsonim, es steidzamības kārtā tieku izsaukta uz Ētikas komisiju, jo esmu pārkāpusi Ētikas kodeksu! Lūk tādā valstī mēs dzīvojam un starp šādiem ļaudīm strādājam".

RSU Farmācijas fakultātes prodekāne un Ētikas komisijas priekšsēdētāja Baiba Mauriņa norāda, ka Ētikas komisijas sēdes nav nekāda "ekstra," tās notiekot regulāri, vismaz divas reizes mēnesī. Visiem augstskolas docētājiem esot tiesības vērsties komisijā par, viņuprāt, ētiska rakstura aizskārumu vai pārkāpumu. Uz iesnieguma pamata sēdi komisija organizējot "iespējami drīzā laikā".

"Cenšamies uzklausīt iesaistītos, bet mēs varam lemt arī bez konkrēto cilvēku klātbūtnes. Purviņai tika piedāvāts viens laiks, uz ko nevarēja tikt, un pēc tam otrs, uz ko arī nevarēja. Nedēļas laikā cilvēks, kas strādā pilnu laiku augstskolā, varētu atrast pusstundu. Turklāt viņa netiek izsaukta, bet tiek uzaicināta, un protams var atteikties," skaidro Mauriņa un piebilst, ka sēde notiks piektdien.

Norāda uz nomelnošanu


Par Purviņas "Facebook" ierakstu Bahs norāda, ka viņš nevēršas pret viedokļa paušanu internetā vai VDK aģenta kartītes publicēšanu, bet gan pret Purviņas "Facebook" ierakstu, kas satur nomelnojošu informāciju, kas aizskarot viņa godu un cieņu.

"Tā ir "fake" (viltus – red.) ziņa, tur saliktas kopā lietas bez mana viedokļa, bez tiesas sprieduma par šo jautājumu, viņa ir izvazājusi manu vārdu. Tas, ko es varu šobrīd darīt, un kas ir mans pienākums – ir civilizēti, solīdi virzīt šo jautājumu uz Ētikas komisiju. Tas ir mans stāsts," portālam "Delfi" norāda Bahs.

Viņš uzskata, ka Purviņas rīcības motīvi, ievietojot ierakstu "Facebook," nav saistīti ar patiesības meklējumiem tālajos 90.gados, bet gan ar citiem, krietni nesenākiem notikumiem. Proti, pirms vairākiem gadiem viņš esot pieņēmis "nepatīkamus administratīvus lēmumus" attiecībā uz Purviņu saistībā ar viņas darbu.

"Kopš šī laika es regulāri izjūtu darbības, kas ir uz robežas starp ētiskām un pilnīgi neētiskām. Tagad domāju, ka Purviņas kundze pārkāpusi ne tikai ētikas, bet varbūt arī likuma normas, ja, piemēram, man var inkriminēt sadarbību ar šo iestādi, (VDK – red.) ja tiesa to nav pierādījusi – ja nav tāda tiesas atzinuma. Tas nozīmē, ka šobrīd mēs nevaram runāt par nekādu manu sadarbību ar šo iestādi," viņš saka. Taču Purviņas "Facebook" ierakstā, Baha ieskatā, ir norāde uz viņa vainu.

Par VDK aģenta kartīti ar viņa vārdu Bahs saka – "jā, ir kartiņa, uz kuras pieminēts mans vārds, bet es pilnībā saprotu, kā tas tur ir radies". Bahs kategoriski noliedz sadarbību ar čeku un noliedz to, ka būtu par kādu ziņojis. Pagaidām viņš nav vērsies tiesā, lai apstiprinātu šos faktus.

"Pirmkārt, es to uzzināju pirms diviem mēnešiem, otrkārt, man līdz šim nav bijusi nepieciešamība vērsties tiesā, lai to pierādītu, es tad pierādītu to tikai sev," paskaidro Bahs. Tagad gan viņš apsverot vēršanos tiesā, lai apstiprinātu nesadarbošanos ar VDK.

"Šis cilvēks, kurš diemžēl mēģina atriebties par darba lēmumiem, izmanto iespēju un nevis pauž savu viedokli par mani, bet izplata par mani nepatiesu informāciju, kas aizskar manu cieņu, manu godu un manu vārdu. Miermīlīgākais, ko varu izdarīt, ir vērsties manas iestādes ētikas komisijā," norāda Bahs.

Portālam "Delfi" Purviņa stāsta par iepriekšējām problēmsituācijām sadarbībā ar Bahu, proti, jau kopš 2011. gada. Viņa pat esot vērsusies personāldaļā saistībā ar Baha rīcību – saistībā ar mobingu. Bahs par to portālam "Delfi" norādīja, ka viņam šādas informācijas neesot un pret viņu nekad neesot bijušas disciplinārlietas vai kāda lieta skatīta Ētikas komisijā.

Kādēļ vārds aģenta kartītē?

Kādēļ ir šāda VDK aģenta kartīte, uz kuras rakstīts Gunta Baha vārds un uzvārds, kā arī viņa dzimšanas gads un datums, RSU prorektoram ir hipotēze. Proti, viņa ģimenei 80. un 90. gados bijušas diezgan ciešas saites ar radiem Kanādā, kuri snieguši nozīmīgu materiālu atbalstu. "Vienā no reizēm bija Kanādas pilsoņu apciemojums mūsu mājās un diezgan lielas naudas summas nodošana no radiem valūtā. Saprotiet, par ko ir runa?" jautā Bahs un izskaidro: pēc šī notikuma viņu čeka izsaukusi uz izprašņāšanu, ko varot pielīdzināt nopratināšanai, uzdevusi mērķtiecīgus jautājumus, vai viņam nav radinieki ārzemēs, vai viņi neved dāvanas un naudu. Viņš to noliedzis, baidoties no "iespējamas kriminālatbildības padomju represīvajā sistēmā".

Pēcāk sekojušas vēl divas šādas pratināšanas reizes vairāku stundu garumā. Izskanējis arī piedāvājums atbildēt par kolēģiem, taču Bahs atteicies – nerunāšot par citiem cilvēkiem, un viņam arī neesot ko stāstīt. "Tur bija divu veidu jautājumi, vai es esmu saņēmis naudu, un ko es domāju par dzīvi PSRS. Vai jaunieši atbalsta "perestroiku" un partijas līniju, vai man patīk "glastnostj," tur bija arī citi jautājumi, ko es esmu aizmirsis," saka Bahs.

Portālam "Delfi" viņš vairākkārt uzsvēra, ka nav ne par vienu ziņojis. "Tagad pēc daudziem gadiem maisā izvelk kartīti, kur ir rakstīts mans vārds. Vai es sadarbojos? Nē, es nesadarbojos, mani izsauca, lai pratinātu, netieši draudēja, mēģināja izspiest atzīšanos nelikumīgās valūtas operācijās, sadarbībā ar ārzemju latviešiem," paskaidro Bahs.

Nākamajā pirmdienā viņš plāno uz akadēmisku sarunu aicināt RSU docētājus, studentus un atbalsta personālu, lai viņiem izstāstītu savu stāstu un atbildētu uz viņu jautājumiem.

Šobrīd bijušās LPSR Valsts drošības komitejas pretizlūkošanas elektroniskajā datubāzē "Delta Latvija" nav atrodami aģenta "Arnolds" (ar konkrētās lietas numuru, kas ļauj identificēt personu) ziņojumu atreferējumi, pārliecinājās "Delfi".

Bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte šogad janvārī intervijā "Delfi TV ar Jāni Domburu" lēsa: pašlaik Latvijā pieejamais jau minētais 9141 atreferējums ir tikai neliela daļa no "stukaču" saražotā. "Ja pieņemam, ka VDK bija kādi trīs tūkstoši aktīvu aģentu, tad, ja mēs dabūjam ziņojumu mēnesī, tie būtu 36 000 ziņojumu vienā gadā," tā Zālīte.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!