"Lai nu ko, bet tikai ne to," runājot par padevību politiķiem, sacīja Veismane. Viņa pauda neizpratni par paziņojumiem, ko izteicis iepriekšējais Valsts kancelejas direktors Alvis Vītols, kurš uzskatīja, ka premjers Šķēle vēlējies viņa vietu atbrīvot sev padevīgam cilvēkam.
Pēc Veismanes vārdiem, Vītols ir labi pazīstams ar viņu, tādēļ nav saprotams, kādēļ izteicis šādus paziņojumus.
Jaunā Valsts kancelejas vadītāja ir pārliecināta, ka Vītols ir ļoti labs birokrāts, taču par pilnīgi normālu uzskata situāciju, kad augstākā politiskā amatpersona nevar sastrādāties ar sev padotajiem. Pēc Veismanes domām, ja politiskā amatpersona nevar sastrādāties ar cilvēku, no kura saņem padomus, šim cilvēkam jāiet prom.
Arī Veismane uzskata, ka kāds no premjeriem varētu viņu nepieņemt, taču apzinās, ka ir pietiekami profesionāla, lai pēc tam atrastu jaunu darbu.
Jau ziņots, ka valdība Valsts administrācijas skolas direktori Guntu Veismani par jauno Valsts kancelejas vadītāju apstiprināja otrdien.
Viņas priekšteci Alvi Vītolu atlaida par atklājušos atpūtas kompleksu valdības ēkā. Viņš savu atlaišanu pārsūdzējis tiesā.
Konkursu premjers izsludināja marta beigās pēc tam, kad valdība atbalstīja Valsts civildienesta pārvaldes (VCP) lēmumu atlaist no amata Valsts kancelejas direktoru Vītolu, kurš pēc disciplinārpārbaudes atzīts par atbildīgu par vairāk nekā 60 tūkstošu latu izšķērdēšanu aptūtas kompleksa izbūvei.
Veismane dzimusi 1951.gadā, mācījusies Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātē, kā arī Harvardas biznesa skolā. Valsts administrācijas skolu vadījusi kopš 1994.gada, kopš 1997.gada darbojas Korupcijas novēršanas padomē, no 1988. līdz 1994.gadam lasījusi lekcijas LU Ekonomikas fakultātē. Viņa ir 18 zinātnisku rakstu autore, uzstājusies zinātniskās konferencēs par valsts pārvaldi Latvijā un ārzemēs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
