Veismane savu pēcteci amatā saredz starp valsts sekretāriem

Veismane norādīja, ka VK vadītāja amatā vēlētos redzēt profesionālu cilvēku ar pieredzi valsts pārvaldē.

"Ja mēs paskatāmies uz tiem pašiem valsts sekretāriem, es redzu, ka ir vairāki valsts sekretāri, kuri atbilst šim profesionalitātes līmenim, viņiem ir pietiekami liela pieredze. Es domāju, ka tas ir potenciālais resurss, kas būtu jāizmanto. Es būtu tikai priecīga, ja viņi gribētu vismaz nelielu karjeras lēcienu savā biogrāfijā," sacīja Veismane.

Viņa gan neatklāja konkrētus valsts sekretāru vārdus, taču, ja VK direktora pretendentu vērtēšanas komisija lūgšot padomu, Veismane neatteiks. "Publiski es nemēģināšu stūrēt komisiju uz vienu vai otru pusi," teica Veismane.

VK vadītāja arī uzskata, ka komisijai būtu jāatklāj pēdējās kārtas dalībnieki, lai sabiedrība varētu tos izvērtēt un paust viedokli.

"Tieši tāpat kā bija "Latvenergo" gadījumā, kad sabiedrība zināja, kas ir trīs četri cilvēki, kuri ir pieteikušies, un varēja izteikt savu viedokli. Mans amats ir ļoti augsts amats valsts pārvaldē, un vēl vairāk - Valsts kancelejas direktoram ir jādarbojas ar sabiedriskajām organizācijām un jāatbild uz sabiedrības pieprasījumu un rakstītajām vēstulēm. Tādēļ sabiedrībai ir visas tiesības izteikt savu viedokli par piedāvātajām kandidatūrām," klāstīja Veismane.

Divu nedēļu laikā kopš konkursa izsludināšanas Valsts kancelejā vēl nav saņemts neviens pieteikums uz šo amatu.

Jau vēstīts, ka 1.oktobrī izsludināts konkurss uz VK direktora amatu. Kandidātus trijās kārtās vērtēs premjera izveidota komisija, kuru vadīs Ministru prezidenta biroja vadītāja Olita Augustovska ("Jaunais laiks"), tajā vēl būs Ministru prezidenta padomniece Sandra Bukane, Valsts kancelejas Personāla nodaļas vadītāja Vita Kisļicka, Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Lazdovskis, Valsts kancelejas Politikas koordinācijas departamenta vadītāja Rudīte Osvalde, Vides ministrijas valsts sekretārs Guntis Puķītis un Drošības policijas priekšnieks Jānis Reiniks.

VK direktors būs jāapstiprina valdībai.

Ziņots arī, ka pašreizējā VK vadītāja nolēmusi pēc pilnvaru termiņa beigām vairs neturpināt pildīt šos pienākumus. Valdība 29.jūnijā atbalstīja Veismanes atbrīvošanu no amata - viņas pēdējā darbadiena būs 2010.gada 30.decembrī.

Veismane VK vadīja kopš 2000.gada.