Foto: LETA

Krievijas Jūras spēku plānotā raķešu šaušanas pārbaude virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā nemazina saspīlējumu, bet drīzāk pasliktina drošības situāciju reģionā, komentēja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Vējonis uzsvēra, ka Aizsardzības ministrija (AM) un Nacionālie bruņotie spēki seko līdzi un uzrauga situāciju.

"Šādi notikumi atkārtoti apstiprina nepieciešamību turpināt darbu pie mūsu valsts aizsardzības spēju stiprināšanas. Tie apliecina arī līdz šim pieņemto lēmumu pareizību par pastiprinātu NATO spēku klātbūtni reģionā," norādīja prezidents.

Jau ziņots, ka Krievijas Galvenais gaisa satiksmes vadības centrs ir informējis Latviju, ka Krievijas Jūras spēki nākamnedēļ virs Latvijas ekskluzīvās ekonomiskās zonas Baltijas jūrā plānot veikt raķešu šaušanas pārbaudi.

Civilās aviācijas aģentūra (CAA), atsaucoties Krievijas aicinājumam, ir piekritusi slēgt Latvijas gaisa telpu raķešu šaušanai paredzētajā zonā, apstiprināja CAA direktors Māris Gorodcovs. Viņš norādīja, ka gaisa telpas slēgšana ir standarta procedūra, kas tiek veikta, kad par to informē militāristi. Taču, pēc Gorodcova teiktā, šāda veida aktivitātes līdz šim Latvijā neesot bijušas.

Neraugoties uz to, ka starptautiskie līgumi Krievijai neliedz šajā teritorijā rīkot šādas mācības, AM uzskata, ka tās rīcība ir izaicinoša un drīzāk uzskatāma par spēka demonstrēšanu. Tāpat šādas mācības var apdraudēt civilo kuģu un gaisa kuģu satiksmi virs Baltijas jūras, ceturtdien informēja AM.

AM ir informējusi Krievijas militāro atašeju, ka Baltijas jūrai ir būtiska nozīme komerciālo darbību veikšanai. Noteiktas teritorijas ierobežošana vismaz 36 stundu garumā ne tikai kaitētu ekonomisko aktivitāšu veikšanai, bet arī palielinātu negadījumu risku.

AM Militāri publisko attiecību departamenta direktors Kaspars Galkins piektdien atzina, ka Latvijai nav zināms, kāda veida bruņojumu Krievija plāno izmantot. Krievijas pusei lūgts pēc iespējas ātrāk sniegt plašāku informāciju, tai skaitā arī par to, kā tiks nodrošināta drošība raķešu šaušanas laikā.

Krievijas puse ir pieprasījusi līdzīgus gaisa telpas liegumus arī Zviedrijai un Polijai.

Aptaujātie eksperti Krievijas ieceri vērtē gan kā ikdienišķu procedūru, gan spēka demonstrēšanu un izrādīšanos. Piemēram, bijušais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube uzskata, ka šādi lielvalsts vēlas izrādīties. Viņaprāt, šāda varenības demonstrēšana patiesībā ir vājuma pazīme. "Viņi visu laiku grib izrādīties, pievērst sev uzmanību, bet tam, kurš patiesi ir stiprs, to darīt nevajag," pauda Graube.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!