Grozījumu anotācijā norādīts, ka likuma spēkā stāšanās brīdī, kas bija paredzēts 2003.gada 1.janvārī, vairākums pašvaldību nespēj nodrošināt likuma prasību izpildi. Pirmkārt, nav ieviesta vienota programmatūra un pilnībā ierīkotas 600 datorizētas darba vietas, kā paredzēts valsts investīciju programmā Pašvaldību vienotās informācijas sistēmas ieviešanā (PVIS). Otrkārt, PVIS un Adrešu reģistrs nav saslēgti integrētajā valsts nozīmes informatīvajā sistēmā ar Iedzīvotāju reģistru.
Treškārt, informācijas apmaiņas nodrošināšanai ar PVIS un Adrešu reģistru nav pilnībā piešķirti 2001.-2002.gadā nepieciešamie līdzekļi. Investīciju projektā datortehnikas uzturēšanai nav piešķirti 17 500 lati, kā arī nav piešķirti līdzekļi pārējās Iedzīvotāju reģistra infrastruktūras nodrošināšanai un attīstībai.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai vairākums pašvaldību varētu PVIS projektā kvalitatīvi ieviest tehnisko risinājumu Dzīvesvietas deklarēšanas likuma prasību izpildei. PVIS risinājums vairākumā pašvaldību tiek ieviests 2002.gada decembra beigās un 2003.gada pirmajā ceturksnī. Turklāt tas ļaus visaptveroši un kvalitatīvi apmācīt pašvaldību darbiniekus saskaņā ar likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzēto deklarēšanas procedūru.
Dzīvesvietas deklarēšanas likumā pēc būtības mainīta pierakstīšanās un izrakstīšanas sistēma uz vienkāršāku, demokrātiskāku, civiltiesiska rakstura saistību neradošu sistēmu. Lai deklarētu savu dzīvesvietu, personai jāapliecina sava identitāte un jāaizpilda deklarācija, kurā norādīts tiesiskais pamats par tiesībām dzīvot un reģistrēt šo dzīvesvietu.
Dzīvesvietas deklarēšanas likums neparedz līdz šim pastāvošo "izrakstīšanās" procedūru, kad personai pirms pierakstīšanās jaunā dzīvesvietā bija jāinformē pašvaldība, kuras teritorijā atradās iepriekšējā dzīvesvieta. No likuma spēkā stāšanās brīža informācijas apmaiņu par personas dzīvesvietas maiņu nodrošinās valsts un pašvaldību iestādes.
Valdības sēdes laikā ministri diskutēja par PVIS izveides lietderību. Ministru prezidents Einars Repše atcerējās, ka savulaik Latvijas bankās veikta klīringa sistēmas optimizācija un lielākā daļa tā saukto konsultantu domājusi, ka sistēmas darbībai nepieciešams augsts datorizācijas līmenis.
Kā sacīja premjers, atnācis kāds vīrs, kurš bijis speciālists šajos jautājumos, un atzinis, ka datorizācija nav vajadzīga un sistēmas ieviešanai pietiek ar loģisku pieeju, lai noteiktu dokumentu ienākšanu un apstrādi klīringa sistēmā.
Ministru prezidents aicināja šādu pieeju izvērtēt arī attiecībā uz pašvaldību datorizāciju, piemēram, rosinot apsvērt iespēju informācijas apmaiņā izmantot pasta pakalpojumus.
Iekšlietu ministrs Māris Gulbis gan atzina, ka jautājumā par PVIS risinājumiem tik vienkāršota pieeja nebūs iespējama. Iekšlietu ministrs apņēmās kopā ar īpašu uzdevumu ministru pašvaldību lietās Ivaru Gateru, kā arī pašvaldību pārstāvjiem pusgada laikā meklēt veidus, kā optimizēt informācijas apmaiņu starp pašvaldībām un Adrešu reģistru.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
