Tā kā dažu dienu laikā pret viņu ierosināta jau otrā disciplinārlieta, Kalniņam radušās aizdomas par vēlmi panākt viņa atcelšanu no amata, turklāt viņš jau iepriekš neoficiāli dzirdējis par šādiem nodomiem. "Es to dzirdu jau deviņus mēnešus," piebilda Kalniņš.
Dīvains, viņaprāt, ir arī pirmās disciplinārlietas pamats - slepeni ierakstītas telefonsarunas, kas, pēc likuma, nemaz nav izmantojamas lietā.
Trešdien premjera uzdevumā ar Kalniņu tikās Repšes palīgs Dans Titavs, lai pārrunātu izveidojušos situāciju un tālākās sadarbības iespējas, ņemot vērā pret VCP vadītāju ierosinātās disciplinārlietas.
Titavs uzsvēra, ka par Kalniņa palikšanu amatā vai atcelšanu netika lemts, tāpēc būtu pāragri vilkt paralēles ar iepriekšējo ierēdņu atlaišanu, kad pēc disciplinārlietu ierosināšanas viņiem amati bija jāatstāj. Turklāt Kalniņš uz dienesta izmeklēšanas laiku no amata nav atstādināts, kā tas notika, piemēram, ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektoru Andreju Sončiku vai Valsts nekustamā īpašuma aģentūras vadītāju Kalvi Brici, kuri abi jau ir atlaisti.
Savukārt Kalniņš atturējās atbildēt, vai sarunā ar viņu Titavs nav devis konkrētus norādījumus par aiziešanu no amata. "Nekomentēšu, ja drīkst," sacīja Kalniņš.
Kalniņš arī pastāstīja, ka viņa rīcībā ir neoficiāla informācija, kas liecinot, ka tieši Knoks vēlas iegūt VCP priekšnieka amatu. "Baumas, protams, ir tikai baumas. Pierādīt es to nevaru," sacīja Kalniņš.
Savukārt VCP Kontroles daļas vadītājs Māris Knoks šādus apgalvojumus nosauca par nepatiesiem. "Baumas var būt visādas, un neviens nevar aizliegt cilvēkiem baumot. Bet šoreiz tās ir nepamatotas. Skaidrs ir viens - es uz to [VCP priekšnieka] vietu netaisos iet," klāstīja Knoks.
Viņš pastāstīja, ka kādreiz tiešām pretendējis uz šo amatu un neilgu laiku bijis VCP priekšnieka vietas izpildītājs, pēc Kalniņa "atrašanas" kļuvis par viņa vietnieku, bet vēlāk pazemināts amatā par Kontroles daļas vadītāju.
Viņš uzsvēra, ka pie premjera ar sūdzību vērsies, jo uzskata, ka pārvaldē ir iestājusies krīze un nekas neliecina, ka VCP varēs kļūt par galveno valsts pārvaldes kontrolējošo iestādi, kas lielā mērā saistīts tieši ar zemo atalgojumu VCP Kontroles daļas darbiniekiem, bet vēršanās pie Kalniņa ar šīm problēmām beigusies bez rezultātiem.
Knoks atgādināja, ka VCP piešķirtas četras jaunas vakances, taču konkursā uz tām vispār pieteicās tikai divi cilvēki, jo solīta alga 209 lati uz papīra, lai gan pārvaldes finansiālās iespējas ļāva maksāt lielāku algu. "Kurš ir gatavs uzņemties kontroliera funkcijas par tādu algu? Tāpēc jau arī pieteicās tikai divi cilvēki," sacīja Knoks.
Par pilnīgi nepieņemamu viņš nosauca arī to, ka laikā, kad VCP nevar pilnvērtīgi nodrošināt ierosināto disciplinārlietu pārbaudi un "labi, ja lietu var beigt termiņā", VCP priekšnieks ierosina veikt citus uzdevumus, nodarbinot cilvēkus, pēc Knoka domām, nevajadzīgos darbos.
Pagājušajā nedēļā Repše ierosināja disciplinārlietu pret Kalniņu par pilnvaru prettiesisku izmantošanu un ierēdņa uzvedības principiem neatbilstošu izturēšanos. Lieta ierosināta pēc Valsts administrācijas skolas (VAS) direktora Uģa Rusmaņa sūdzības, kurā viņš Kalniņam pārmet spiediena izdarīšanu, lai panāktu tiesības lasīt kursus VAS reģionālajos mācību centros, kā arī lamāšanos necenzētiem vārdiem, ko apliecinot telefonsarunu ieraksti.
Tā kā VCP, kuras uzdevums ir izmeklēt ierēdņu disciplinārlietas, vada Kalniņš, lietu uzdots izmeklēt Valsts kancelejai. Kalniņš premjera ierosināto disciplinārlietu pret viņu nodēvēja par "ierēdniecisku atriebību".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
