Dati rāda, ka pašvaldību vēlēšanās piedalījušies vairāk nekā 789 000 Latvijas pavalstnieku, kamēr Eiropas Parlamenta vēlēšanās savu balsi atdevuši vairāk nekā 783 000 Latvijas pilsoņu.
Lielāka pilsoņu aktivitāte bijusi Rīgā – 56,9%, savukārt Vidzemē un Latgalē tā sasniegusi 53,2%.
Savukārt zem vidējā līmeņa bijusi vēlētāju aktivitāte Zemgalē un Kurzemē, kur tā bijusi attiecīgi 49,3% un 48,4%.
Absolūtos skaitļos visvairāk vēlētāju bijis Rīgā – vairāk nekā 236 500, savukārt viszemākā – Kurzemē – vairāk nekā 97 500.
Novadu vidū vislielākā vēlētāju aktivitāte bijusi Rucavas, Rugāju un Aglonas novadā, kur tā svārstījusies no 61,7% līdz 64,7%.
Savukārt vismazāk balsstiesīgo iedzīvotāju pie vēlēšanu urnām devušies Ventspils novadā - robežās no 35,5% līdz 38,4%. Nedaudz lielāka tā bijusi Tērvetes novadā – no 38,4% līdz 41,3%. Vēl vairākos vēlēšanu apgabalos - Kuldīgas novadā, Brocēnu novadā, Jelgavas novadā, Bauskas novadā un Cesvaines novadā – tā bijusi robežās no 41,3% līdz 44,2%.
Kopš neatkarības atjaunošanas notikušas četras pašvaldību vēlēšanas, neskaitot sestdien notiekošās, un vislielākā iedzīvotāju aktivitāte bija 2001.gadā notikušajās vēlēšanās, kad nobalsoja 61,98% jeb 828 333 vēlētāji.
Savukārt iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās 2005.gadā piedalījās 52,49% jeb 744 639 vēlētāji. Nedaudz vairāk – 56,84% vēlētāju piedalījušies 1997.gada pašvaldību vēlēšanās, bet 1994.gadā – 58,5% vēlētāju, liecina CVK dati.
Savukārt Eiropas Parlamenta iepriekšējās vēlēšanās 2004.gadā, kas pirmoreiz notika Latvijā, piedalījās 41,34% vēlētāju jeb 577 879 cilvēki.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
