Vēlēšanu gads: Jaunienācēju ceļš uz 'Titāniku'
Foto: LETA

Arvien aktīvāk jaunāko politisko spēku starpā noris gatavošanās startam 13. Saeimas vēlēšanās. Kamēr vieni spēki steidz meklēt iespējamos sadarbības partnerus, citi turpina audzēt biedru skaitu, bet dažs labs reģionālais spēks vēl domā, vai ir īstais laiks startēt. Portāls "Delfi" skaidro, vai un kā nesenāk dibinātās partijas plāno startēt Saeimas vēlēšanās.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Kopš 12. Saeimas vēlēšanām dibinātas septiņas jaunas partijas. 2016. gadā dibināta "Gods kalpot mūsu Latvijai", kā arī "KPV LV", savukārt 2017. gadā dibināti "Progresīvie", "Liepāja kvadrātā", "Mēs – Talsiem un novadam", "Kustība "Par!"" un "Laiks pārmaiņām".

Visas, izņemot "Kustību "Par!"" un "Laiks pārmaiņām", kas dibinātas visnesenāk, pērnvasar startēja pašvaldības vēlēšanās. Teju visas kandidējušās partijas ieguva deputātu mandātu dažādās Latvijas pašvaldībās. Izņēmums vien ir partija "Liepāja kvadrātā", tā kandidēja tikai Liepājā un pie kārotajiem domes krēsliem netika.

Visvairāk vietu no partijām, kas dibinātas pēc Saeimas vēlēšanām, sev nodrošinājusi "Gods kalpot Latvijai". Tā tikusi pie 11 vietām sešās pašvaldībās. Šai partijai seko Artusa Kaimiņa vadītā "KPV LV", šīs partijas deviņi pārstāvji ievēlēti septiņās pašvaldībās.

Atspēriena punkts – starts pašvaldību vēlēšanās

Pirms 12. Saeimas vēlēšanām dibinātā bijušā tieslietu ministra Jāņa Bordāna vadītā Jaunā konservatīvā partija (JKP) Saeimā netika, iegūstot vien 0,7% balsu. Taču pērn notikušās pašvaldību vēlēšanas ļāva politiskajam spēkam izrauties pie vairāk nekā 20 deputātu vietām, tostarp deviņas iegūstot Rīgā.

Lai gan, runājot ar citu partiju pārstāvjiem, JKP izskan kā iespējamās sadarbības partneres vārds, Bordāns uzsver: "Mums tāds jautājums nekad nav bijis izvirzīts – likvidēties vai saplūst ar citām partijām."

"Šajā kontekstā mūsu partijas biedri neredz nekādu politisko, organizatorisko loģiku – neturpināt attīstīt savu partiju. Mēs šobrīd esam visstraujāk augošā partija. Šobrīd mums ir 851 biedrs un vairāk nekā 100 iesniegumu vēl neizskatīti. Šī situācija liek izvēlēties pilnīgi citu pozīciju," atzīst Bordāns.

Partijas vadītājs atzīst, ka pats 13. Saeimas vēlēšanās kandidēs, taču citu kandidātu vārdus nosaukt vēl atturas. Arī to, vai partijas pazīstamākās sejas – bijušie Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja darbinieki Juris Jurašs un Juta Strīķe – kandidēs, Bordāns nekomentē. Viņš gan sola, ka drīz – kampaņas gaitā – vārdi nāks gaismā.

Gluži kā JKP, arī "Progresīvie" lēmuši startēt vieni un ar savu vārdu, taču tas, kā uzsver partijas priekšsēdētājs Māris Indulis Graudiņš, "neizslēdz sadarbību ar domubiedriem un citām politiskajām partijām". "Progresīvie" ir risinājuši sarunas ar vairākām partijām, lai atrastu kopsaucējus politiskām darbībām. Piemēram, pērn "Progresīvie" un "Kustība "Par!"" iestājās par veselības aprūpes pieejamību visiem Latvijas iedzīvotājiem.

Šobrīd partija ir ceļā uz 500 biedru slieksni, kas ir nepieciešams, lai varētu startēt Saeimas vēlēšanās viena, atzīmē Graudiņš. Iespējams, atpazīstamākā seja partijas biedru rindās ir tās ģenerālsekretārs, bijušais Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis, kā arī bijušais Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas ģenerālsekretārs un jaunatnes organizācijas vadītājs Ansis Dobelis.

Aizgājušie un izslēgtie – "jauniņie" Saeimā

Ne tikai iekļūšana vietvarās nodrošina jaunpienācēju balsi uz politiskās skatuves. Pārstāvji no trīs pēc iepriekšējām Saeimas vēlēšanām dibinātām partijām jau darbojas Saeimā: "Kustības "Par!"", "KPV LV" un "Liepāja kvadrātā". Visi šie deputāti, likumsakarīgi, ievēlēti no citām partijām.

"KPV LV" Saeimā pārstāv tās priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Viņš Saeimā tika ievēlēts no Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Rīgas saraksta. Lai gan tajā deputāts startēja vien ar 35. kārtas numuru, saskaitot plusus un svītrojumus, Kaimiņš izvirzījās par šī saraksta līderi. Pēc nedaudz vairāk kā gada politiķis LRA frakciju pameta un vēl pēc pusgada dibināja savu partiju – "KPV LV".

"KPV LV" bija pirmā partija, kas pērnā gada izskaņā pieteica savas prioritātes, startējot 13. Saeimas vēlēšanās. Partijas vadītājs Kaimiņš portālam "Delfi" atzīst, ka vēl pāragri spriest, vai partija startēs viena vai apvienībā ar citām. Skaidrs gan ir viens – "KPV LV" noteikti startēs.

Partija ir atvērta sarunām, kuras notiek jau šobrīd, taču, ar ko, Kaimiņš neatklāj. "Protams, ar ZZS un "Saskaņu" mēs neiesim," iezīmē deputāts.

Ar lielāko pārstāvju skaitu Saeimā var lielīties jaunpienācēja – "Kustība "Par!"". Partiju "Vienotība" pametušie – Lolita Čigāne, Ints Dālderis, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs – turpina Saeimā darboties "Vienotības" frakcijā, taču oficiāli pārstāv "Kustību "Par!"".

Arī šī partija nav pieņēmusi konkrētus lēmumus par to, kā startēs vēlēšanās, – viena pati vai apvienībā ar citām. "Notikušas konsultācijas ar dažādiem politiskajiem spēkiem. Es tagad atturētos izteikt prognozes," skaidro Dālderis, atklājot, ka partijā ir atšķirīgi viedokļi un tiek pieļauti dažādi scenāriji. Vispārīgas sarunas partijai bijušas gan ar "Vienotību", gan JKP, gan citām.

"Es domāju, ka konkrētu "sarkano līniju" nav, bet ir grūti iedomāties startēšanu kopā ar "Saskaņu" vai, piemēram, kādiem, kas pilnīgi ideoloģiski atšķiras: ar ZZS būtu grūti iedomāties. Biedru aptaujas rāda, ka arī ar Latvijas Reģionu apvienību mums būtu ļoti sarežģīti [iet kopā]," atzīst Dālderis. Viņš atklāj, ka partijā ir daudz jaunu cilvēku, kuri uzskata, ka partiju apvienības ir jāveido ideoloģiski šaurākas.

Vēl Saeimā sastopams partijas "Liepāja kvadrātā" pārstāvis – no "Saskaņas" izslēgtais Romans Miloslavskis. Viņš 12. Saeimas vēlēšanās kandidēja no "Saskaņas" saraksta un Saeimā iekļuva līdz ar deputāta Valērija Agešina (S) ievēlēšanu Liepājas domē pērn vasarā.

"Liepāja kvadrātā" valdes priekšsēdētājs Jurijs Hadarovičs stāsta, ka pats vēlēšanās nekandidēs, taču par Miloslavska likteni vēl tiks lemts.

Tā kā partijai nav nepieciešamo 500 biedru un "ar nosaukumu "Liepāja kvadrātā" mēs tālāk par Liepājas robežām diez vai dabūsim atbalstītājus", partija kandidēšanas gadījumā apvienosies ar citām. Jau ir notikušas diskusijas ar iespējamiem partneriem, taču sīkāk Hadarovičs nekomentē, solot, ka tuvākajā laikā būs lēmums par to.

Iepriekš gan Hadarovičs, gan Miloslavskis tika izslēgts no "Saskaņas". Viņiem pārmeta "priekšvēlēšanu programmas un valdes lēmumu nepildīšanu" un "pārmērīgu sadarbību ar Liepājas mēru Uldi Sesku".

Izvēles priekšā

Tāpat vien rudenī Ventspilī dibinātā partija "Laiks pārmaiņām" un pirms pašvaldību vēlēšanām dibinātā partija "Mēs – Talsiem un novadam" vēl domā, vai startēs 13. Saeimas vēlēšanās.

Talsu novada mērs, "Mēs – Talsiem un novadam" valdes priekšsēdētājs Edgars Zelderis skaidro, ka partija atsevišķi noteikti nestartēs vēlēšanās, savukārt par sadarbību ar citām partijām ir bijušas diskusijas. Viņš gan atzīst, ka partija šajā jautājumā ir ļoti piesardzīga.

Dibinot "Mēs – Talsiem un novadam", vēlme bija radīt lokālu biedrību. "Šobrīd ir tā, ka mēs ļoti pārdomājam. Gala lēmuma vēl nav. Mēs nesakām tādu kategorisku "nē", bet ļoti uzmanīgi [vērtējam]," norāda Talsu novada domes priekšsēdētājs. Viņš nenoliedz, ka ir domāts par to, ka būtu svarīgi neizolēties no Saeimas. "Rīga [Saeima] ir kā "Titāniks", ja "Titānikā" ir sūce un tas lēnām grimst, mēs – pašvaldība – pārnestā nozīmē esam tāda kā kajīte. Lai ko mēs arī darītu, kādas revolūcijas taisītu, mēs lēnām varam aiziet pa plunkšķi. Jādomā, kā taisīt ciet to sūci," aizdomājas Zelderis.

Viņš gan neatklāj, kuras partijas interesējušās par sadarbību ar "Mēs – Talsiem un novadam", jo tās bijušas vien pārrunas un intereses izrādīšana.

Pārdomu procesā ir arī bijušās "zatleristes" Ingas Antānes vadītā "Laiks pārmaiņām". Partijas iekšienē turpinās diskusijas, taču, kā atzīst Antāne, jautājums ir sarežģīts, jo īpaši "šajos laikos un šajā situācijā", tāpēc tas nopietni jāizvērtē. "Tuvākajā laikā par to lemsim, tā ir ļoti liela atbildības uzņemšanās," uzsver partijas valdes priekšsēdētāja.

Ideja par partijas dibināšanu dzimusi pērn pašvaldību vēlēšanu laikā. Tās mērķis bija jau laikus gatavoties nākamajām pašvaldību vēlēšanām 2021. gadā. Lai gan partija dibināta Ventspilī, tās pirmā nodaļa izveidota Latgalē, vien drīzumā plānots dibināt nodaļu arī Kurzemē.

Līdz šim, izņemot Antāni, publiski nav izskanējusi neviena sabiedrībā pazīstama cilvēka sadarbība ar šo partiju.

Tradicionālo morāles vērtību apvienības gaidās

Partija "Gods kalpot mūsu Latvijai" šobrīd ar vairākām ārpus Saeimas esošām partijām strādā pie politiskās apvienības izveidošanas, ko plānots dibināt martā. "Mēs varētu vieni paši startēt, bet, redzot, kāds mums bija rezultāts pašvaldību vēlēšanās, mēs nedomājam, ka tas būtu nopietni un prātīgi – vieniem pašiem pārvarēt 5% barjeru, tāpēc mēs uzrunājām citas ārpus Saeimas esošas partijas par kopīgu startēšanu," situāciju skaidro partijas valdes priekšsēdētājs Andrejs Požarnovs. Viņš vēl neatklāj, kas ir šie politiskie spēki, jo attiecīgās partijas savos kongresos vēl nav pieņēmušas lēmumus par kopīgu startu.

"Es vienīgi varu pateikt, ka mūsu partijas programmā problemātiskie jautājumi ir konservatīvas tradicionālās kristīgās vērtības. Mēs iestājamies par tradicionālām morāles vērtībām, bez tam arī mūs satrauc tas, ka daudzi cilvēki pamet Latviju, jo viņu darba apstākļi un dzīves līmenis ir nekonkurētspējīgs," skaidro Požarnovs. Viņš vien iezīmē, ka apvienosies ne mazāk kā trīs partijas.

Jāpiebilst, ka pērn "Gods kalpot mūsu Latvijai" un Kristīgi demokrātiskā savienība kopīgi izstrādāja aicinājumu Saeimas deputātiem, "lai novērstu Latvijas valsts pamatvērtību un ģimenes institūcijas apdraudējumu Stambulas konvencijas ratifikācijas gadījumā". Savukārt pērn martā, atklājot "Gods kalpot mūsu Latvijai" kongresu, viesus video uzrunā sveica "Gods kalpot Rīgai" priekšsēdētājs Andris Ameriks.

6. oktobrī notiks 13. Saeimas vēlēšanas. Savukārt deputātu kandidātu sarakstu iesniegšana vēlēšanām notiks no 18. jūlija līdz 7. augustam.

Partijai, kas iesniedz kandidātu sarakstu Saeimas vēlēšanām, jābūt dibinātai ne vēlāk kā vienu gadu pirms Saeimas vēlēšanām, un tajā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Ja kandidātu sarakstu iesniedz partiju apvienība, arī tajā iekļautajām partijām jābūt dibinātām ne vēlāk kā gadu pirms Saeimas vēlēšanām un partiju apvienībā kopā jābūt ne mazāk kā 500 biedriem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Artuss Kaimiņš Inga Antāne Jaunā konservatīvā partija (JKP) Lasāmgabali Partija "Progresīvie" Partija Gods kalpot Latvijai Saeimas vēlēšanas 2018 Vēlēšanu gads
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form