Vēlētāju aptauja: viens balso, patriotisma jūtu vadīts, cits nevēlas būt baltais zvirbulis
Foto: LETA

Kāds pilsonis referendumā piedalās, patriotisma jūtu vadīts, cits ‒ lai nebūtu baltais zvirbulis, sacīja pie iecirkņiem tautas nobalsošanas dienā satiktie vēlētāji.

Imantas mikrorajona iedzīvotājs pārdevējs Jurijs, kurš nevēlējās atklāt savu uzvārdu, aģentūrai BNS neslēpa, ka vēlēšanu zīmē atzīmējis "par", kas nozīmē, ka viņš vēlas, lai Latvijā krievu valoda būtu valsts valoda. Viņš pamatoja, ka Latvijā dzīvo pietiekams daudzums krievvalodīgo, lai šai valodai būtu valsts valodas statuss.

35 gadus vecais balsotājs Teikā Ģirts Torgens norādīja, ka sākotnēji nav vēlējies piedalīties tautas nobalsošanā, bet tad sapratis, ka būšot baltais zvirbulis, un tāpēc tomēr atnācis nobalsot pret ierosinātajiem Satversmes grozījumiem.

"Referendumu latviešiem vajadzēja boikotēt, lai krievi vārās savā sulā. Kas mainīsies? Ne uz to labo pusi," viņš pavēstīja.

84 gadus vecā pensionāre Zelma Sipova, kuru aģentūra BNS satika pie iecirkņa Rīgā, Imantā, sacīja, ka, patriotisku jūtu vadīta, nobalsojusi pret divvalodību Latvijā. Kundze uzsvēra, ka Latvijā ir jābūt vienai valodai – latviešu valodai. Sipovai, kura vairākus gadus pavadījusi izsūtījumā, stāstot savu dzīvesgājumu, acīs bija asaras, un vēlētāja cer, ka cilvēki izrādīs "milzu aktivitāti un aizsargās savu valodu".

38 gadus vecais Arnis, kurš uz iecirkni atnācis kopā ar savu mazo meitiņu, teica, ka balsojis pret, jo Latvijā ir jābūt vienai valsts valodai. "Varam sazināties arī krieviski, taču valstī tomēr ir jābūt vienai valsts valodai," viņš atzina.

Pensionārs Edvards Minoševics, kurš sestdien balsoja Strazdumuižas iecirknī Rīgā, sacīja, ka negatīvo referenduma ietekmi izjūt jau tagad, jo cilvēki sarunās par šo tematu kļūst neiecietīgi, lai gan sadzīvē viņš saskarsmes problēmas nav novērojis. "Tas ir politiķu uzpūsts, jo sadzīvē problēmu nav," uzskata pensionārs.

Vēlēšanu iecirkņi sestdien Latvijā ir atvērti līdz pulksten desmitiem vakarā. Tautas nobalsošanai ir nodoti grozījumi Satversmē, kas paredz mainīt konstitūcijas 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valoda un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodā.

Lai grozījumi stātos spēkā, par tiem jānobalso vismaz 772 583 vēlētājiem.

Source

BNS

Tags

Valodas referendums
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form